Aptaujājot 55 Rīgas skolas, konstatēts, ka 35% Rīgas skolu audzēkņu sūdzas par negaršīgu ēdienu skolās un nereti atsakās to ēst. Skolēnus neapmierina ēdienu garša, sastāvs, bieži sūdzas, ka ēdiens ir auksts, porcijas ir mazas, pusdienas dod pārāk agri vai vēlu. Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” skaidro skolēnu neapmierinātības cēloņus.
No pirmās līdz ceturtajai klasei skolā ēdināšanu apmaksā valsts.
Izmaksas vienam bērnam dienā ir 1,42 eiro, to nosaka valsts dotējums.
Šīs izmaksas nav mainījušās kopš 2008.gada, bet darbinieku algas ir pieaugušas. Nākas ietaupīt, tāpēc nav labu speciālistu, iekārtu un citas nepieciešamās lietas.
"Ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem skolās jāievēro Ministru kabineta (MK) noteikumi, ka ēdiena piedāvājums divu nedēļu laikā nevar atkārtoties. Bērniem piedāvā lielu produktu dažādību - ir zupas, sautējumi, putraimi, dārzeņi, bet ne vienmēr tas bērnus apmierina," skaidro Rīgas domes pārstāve Ingrīda Millere.
Skolas ēdiens bērniem negaršo
Bērniem bieži ēdiens negaršo, tur ir objektīvas problēmas - ar vienu komplekso pusdienu piedāvājumu nevar izdabāt visiem vienas skolas bērniem, protams, būs bērni, kuri neēd kādu konkrētu produktu.
Kompleksā ēdināšana ir viens piedāvājums, ir mēģinājumi piedāvāt otru piedāvājumu, bet tas nestrādā, jo grūti apzināt bērnu izvēli.
Bērni, taujāti par pusdienu piedāvājumu skolā, bieži saka, ka ēdiens ir nekvalitatīvs. Uztura speciāliste Olga Ļubina uzsver, ka nekvalitatīvs ir ēdiens, kurš neatbilst MK noteikumiem. “Bērni, visticamāk, sakot, ka ēdiens ir nekvalitatīvs, domā par to, kas viņiem vislabāk garšo - viņi gribētu cīsiņus un citas ierastas lietas. Bērnu biežākā sūdzība ir tā, ka ēdiens ir auksts. Bērniem ļoti patīk shēma, ka bērni paši uzliek tik daudz ēdiena, cik paši vēlas.”
Bieži bērnu un vecāku priekšstati par veselīgu ēdienu atšķiras. Bērni par veselīgu ēdienu var uzskatīt arī burgerus un frī kartupeļus, kuros ir daudz tauku un sāls.
Ģimenes tradīcijas
Bērni bieži piedāvāto ēdienu neēd, jo skolas piedāvāto ēdienu nav ģimenē mācījušies ēst, piemēram saldos – bubertu, vaniļas mērces, uzputeni.
Iespējams, ka vecāki mājās nemēdz ikdienā gatavot. Tomēr jāatceras, ka bērnam ir svarīgs mājās gatavots ēdiens, to vajadzētu atcerēties vecākiem un bērniem dot pašgatavotu ēdienu, ne veikalā pirktu.
Slavējami, ka skolās pusdienu gatavošanai var izmantot tikai dabīgus izejmateriālus, tur nebūs krāsvielu, saldinātājiu un citu līdzīgu lietu.
Vecāki satraukušies, ka skolas ēdienā ir pārāk daudz cukura, tas ir saldajos, tējās, sulās, tiek dotas saldas maizītes un saldie sieriņi. Tāpat vecāki domā, ka bērnu ēšanas paradumi mainās, tāpēc skolā būtu jāpiedāvā ēdieni, kurus bērni ēd. Piemēram, debesmannā vai ķīseli bērni nevēlas ēst, jo tādus ēdienus negatavo arī ģimenē.
