Jau 70. gados aizsākās diskusijas par nevienlīdzības ietekmi uz veselību, vardarbības līmeni un citiem aspektiem. Tagad pētniecībā skatās nevienlīdzību dažādos vecuma posmos, kas parāda, ka visas vecuma grupas ar to sastopas.
Nabadzība un sociālais stāvoklis
Nevienlīdzība noved pie nabadzības, tā maina mūsu attiecību dinamiku, nosaka, vai mēs dominējam vai pakļaujamies.
Mēs intuitīvi nosakām cilvēka sociālo stāvokli. Tas pastiprina mūsu ticību, ka ir svarīgāki un nozīmīgāki cilvēki. Nevienlīdzība saistīta ar sajūtu sabiedrībā – kurā sabiedrības grupā cilvēks atrodas, nabadzīgāki cilvēki jūtas mazāki, nevērtīgāki.
Piemēram, Indijā, kur ir kastu sistēma, bērni nejutās nevienlīdzīgi, kamēr nezināja, pie kuras kastas pieder. Mazvērtības sajūta uzreiz ietekmē bērna veiktspēju, to pierāda eksperimenti. Ja skolas laikā bērns jūtas mazvērtīgāks par klasesbiedriem, arī izglītībā būs zemāks līmenis.
Liela problēma ir vardarbība skolās; pētījumi rāda, ka tas notiek bieži, tas atstāj morālas un emocionālas rētas uz visu dzīvi.
Pat cilvēka dzīves ilgumu nosaka tas, kādā slānī cilvēks dzīvo. Nabadzīgos pilsētas rajonos dzīvildze ir mazāka par 5 – 10 gadiem, ir sliktāka veselība. Nodrošinātiem cilvēkiem ir mazāk draudu ciest no vardarbības.
Nabadzības atšķirības
Nabadzība bagātā valstī un pavisam nabadzīgā valstī ļoti atšķiras (relatīvā nabadzība un patiesā nabadzība ir svarīgi aspekti), bet visur nabadzību ienīst, rodas konflikti ģimenes iekšienē, attiecībās, cilvēki jūtas kā zaudētāji, viņiem ir kauns par saviem apstākļiem.
Augstākam slānim ir pārākuma sajūta, kas nogrūž nabadzīgos cilvēkus uz vēl zemāku līmeni, tad nabadzīgo trauksme, depresija palielinās. Zemākā statusā esošie cilvēki nejūtas kā pilnvērtīgas cilvēciskas būtnes, tas saistās ar sociālās novērtēšanas draudu, jo sagaida, ka citi negatīvi novērtēs viņu prasmes, intelektu un spējas.
Nevienlīdzības līmenim pieaugot, pieaug problēmas - nepilngadīgās grūtnieces, ieslodzījums, garīgās saslimšanas, atkarības un citas lietas, kas saistās ar nabadzību. Vietās, kur nevienlīdzība ir lielāka, problēmas saasinās.
Sabiedriskā nevienlīdzība un sociālā mobilitāte
Sociālā mobilitāte ir ietekmējama, tā parāda, cik ļoti ienākumu nevienlīdzība to ietekmē. Cilvēki baidās, ka tiks vērtēti, neiesaistās aktivitātēs vai gluži pretēji - uzsver, “uzpūš” savu vērtību. Nevienlīdzība ir būtiska komponente labsajūtas noteikšanai.
Nevienlīdzība ietekmē sociālo dinamiku – mazāk piedalās organizācijās, mazāk uzticas cilvēkiem un iesaistās sabiedriskās aktivitātēs, palīdzības sniegšanā, mainās sabiedrības atsaucība, brīvprātīgās organizācijas.
Ir sabiedrības, kuras sadarbojas, un sabiedrības, kuras baidās viena no otras, to nosaka sociālā nevienlīdzība.
Tas, kā mēs pasniedzam sevi citiem, radies patērēšanas sabiedrības rezultātā – izmantojam naudu, lai parādītu savu vērtību ar dārgāku telefonu un apģērbu, statusu apliecinošām lietām. Pieaugot nevienlīdzības līmenim, pieaug arī kredītsaistības.
Mums ir divas stratēģijas – draudzēties vai saprast, kur mēs iederamies šajā sabiedrībā, kādā sociālajā grupā.
Par konferenci
Piektdien, 23. novembrī, notiks starptautiska konference “Bērnu agrīnu attīstību veicinoša politika un prakse”. Konferences mērķis ir dalīties pieredzē par to, kā nodrošināt bērniem Latvijā vienlīdzīgas attīstības iespējas, kas ļautu mazināt sociālo nevienlīdzību un atstumtību, kā arī rosināt diskusiju, vai mēs kā valsts varam atļauties tik ievērojamu un aizvien pieaugošu nevienlīdzību sabiedrībā un sekām, ko tā rada. Konferencē piedalīsies eksperti gan no Latvijas, gan citām Eiropas valstīm – Lielbritānijas, Ungārijas, Beļģijas, Austrijas un Igaunijas. Konferences noslēgumā būs diskusija, kurā aicināti piedalīties valsts, pašvaldību un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.
Konferences galvenais runātājs Ričards Vilkinsons (Apvienotā Karaliste) ir nevienlīdzības pētnieks, vairāku populāru grāmatu autors, un cienīts augstskolu profesors. Viņš kritiski vērtē situāciju mūsu valstī, uzsverot, ka šobrīd Latvijā ir lielākais nevienlīdzības līmenis starp attīstītajām valstīm. Ilustrējot situāciju, Ričards Vilkinsons uzsver, ka “nevienlīdzīgā sabiedrībā ir daudz augstāks sociāli negatīvo parādību līmenis, tostarp augstāki vardarbības rādītāji un sliktāka fiziskā un garīgā veselība. Šādā sabiedrībā nav attīstīta kopienu sadarbība un ir zemāks bērnu labklājības līmenis, nekā sabiedrībā ar mazākām atšķirībām ienākumu sadalē.”
