Kises ģimenē aug trīs bērni, vecākajam Gintam ir deviņi gadi, un viņš šogad mācības uzsāk 4. klasē. Šis būs jau otrais semestris, kad Gints neiet uz skolu, bet mācās mājās, kur viņa skolotāja ir mamma.
"Tad, kad es pirmo reizi izdzirdēju par to, ka mājmācība eksistē, ka vecāki izvēlas saviem bērniem šādu izglītības veidu ģimenē, iepazinu tādas ģimenes, es redzēju, ka tas ir skaisti un ka šie bērni izaug par sabiedrībā nozīmīgiem cilvēkiem, kas prot orientēties dzīvē un lietās," stāstīja Kise.
"Konkrēti ģimene un mamma, kura manī iesēja to ideju, ir Baiba Stikute, kas ir diakona sieva, kas izaudzinājusi piecus dēlus mājmācībā.
Un viņa man teica tā, ka tas ir labākais, ko viņi saviem bērniem varēja dot!" viņa piebilda.
Lēmumu par mājmācībām ģimenē pieņēmuši ne uzreiz, taču apjaušot, ka Gintu kopējā klases atmosfēra nomākusi, mammai arī labi saprotot, ka skolotājas spēkos ne vienmēr ir iespēja ietekmēt situāciju klasē, izlēmuši mēģināt mācīties mājās.
Sākumā rakstījuši skolā iesniegumu vien uz mēnesi, lai saprastu, kā tas īsti būs, taču beigās mājmācībā tika aizvadīts viss semestris.
"Nevienu brīdi nebija tā, ka liktos – nu nē, ejam atpakaļ. Un man pašai ir interesanti, es esmu nokļuvusi situācijā, kurā es varu atkārtot un apgūt lietas, kuras varbūt biju palaidusi garām vai apguvusi ne pārāk labi, vai kuras mani uz to brīdi neinteresēja," norādīja Kise.
Arī Gints pats par šādu mācīšanās veidu ir ļoti priecīgs, jo zināšanu apgūšanas process notiek brīvāk un radošāk.
"Tas ir ļoti forši! Divas stundas, maksimums trīs stundas mācīties, nevis piecas, sešas nosēdēt skolā. Un mums skolā, piemēram, nepalīdzēja "Google", tikai skolotāja visu teica, bet ar mammu ir daudz labāk. Mēs vienmēr varam ieguglēt. Jā, paldies "Googlei" un 21. gadsimtam," viņš stāstīja.
Mācoties mājās, Gintam ar mammu ir iespēja izvairīties no skolai tik ierastā stundu režīma. Piemēram, skatoties pēc situācijas, no latviešu valodas var pāriet uz matemātiku, tāpat arī veltīt tik daudz laika konkrētajai tēmai, cik tas ir nepieciešams tieši Gintam.
"Tad, kad darba process notiek skolā, tās tiešām ir šīs četrdesmit minūtes ar zvaniem un starpbrīžiem. Tad tajā laikā skola ir spiesta izvilkt kaut kādu vidējo aritmētisko, lai visiem bērniem tomēr tas viss derētu. Protams, ka tur būs kaut kāda informācija, kas vienam bērnam ir jau par sarežģītu, citam jau par vieglu. Un te mēs uz to ekonomējam laiku.
Es atšķiru un skatos, ja šo Gints jau zina, tad mēs šķiram tālāk. Ja mēs nonākam līdz lietai, kuru vajag dziļāk izprast, tur mēs neskatāmies pulkstenī, bet darām, kamēr būs skaidrs," skaidroja Kise.
Mamma atzina, ka ļoti daudzus apkārtējos uztrauc, vai, mācoties mājās, dēlam ir iespēja socializēties, taču komunikācija un draudzība ar vienaudžiem nekur nav pazudusi. Gints mācās arī mūzikas skolā klavierspēli un akordeona spēli. Mācības mājās viņam ļauj mainīt dienas režīmu, dienu sākot ar mūzikas skolu un pēcpusdienā veltot laiku mācībām ar mammu mājās.
Savukārt angļu valodas apgūšanā iesaistās arī Ginta vecmāmiņa, kura ir angļu valodas skolotāja, jo, kā piebilst Gints, mammai ir arī jāatpūšas. Ģimenē vēl aug māsa, kurai ir pieci gadi, un mazais brālis, kuram ir divi ar pusi gadiņi. Abiem vecāki ir pedagogi mūzikas skolā. Šajā mācību gadā arī māsa uzsāk sagatavošanās posmu 1. klasei mājmācībā.
"Tad, kad cilvēkam piedzimst bērns, tā ir atbildība. Es nenodalu, ka es mācīšu vienu vai otru lietu. Tāpat šis jautājums, kā es pārslēdzos no mammas uz skolotāja lomu? Es nepārslēdzos, jo es visu laiku kaut ko mācu saviem bērniem, tā vienkārši ir tēmu maiņa," uzsvēra Kise.
