Kultūras Rondo

Starptautiskais grafikas festivāls "Printmaking In" aicina uz astoņām izstādēm

Kultūras Rondo

"Vītolēni" gatavojas Jāzepa Vītola Mūzikas dienu koncertiem

Rakstniece Tīa Selli: Baltvilka balva bija pārsteigums, domāju, ka tas ir sapnis

Rakstniece Tīa Selli, uzzinājusi par Baltvilka balvu, aiz prieka lēkājusi pa istabām

Jāņa Baltvilka balvas starptautiskā laureāte šogad ir igauņu rakstniece Tīa Selli par stāstu "Mia ir priecīga”, kas pērn iznāca Jāņa Rozes apgādā. Šī ir rakstnieces pirmā grāmata, kas tulkota kādā svešvalodā. Grāmatā attēlota mazas meitenes Mias ikdiena kopā ar māti, aktualizējot priecīguma, darbīguma, gudrības un skaistuma nozīmi. Rakstniece atzīst, ka, pretēji Miai, viņai pašai ir nosliece uz skumjām, tāpēc viņa apbrīno, cik viegli bērni spēj būt priecīgi.

"Tas bija tik liels pārsteigums, ka es kādu brīdi domāju, ka tas ir sapnis, ko redzu. Vairākas reizes atkārtoju savām meitām, ka baidos, ka tas ir sapnis un vienā brīdī es pamodīšos. Es lēkāju pa istabām, un mana jaunākā meita teica, ka mamma ir sajukusi prātā," atklāj rakstniece Tīa Selli Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo”, kā uzņēmusi ziņu par Baltvilka balvas piešķiršanu.

Tīas Selli grāmatu tulkojusi vairākkārtēja Baltvilka balvas ieguvēja Maima Grīnberga.

Igauņu valodā iznākušas jau piecas Selli bērnu grāmatas, viņa raksta arī lugas. Uzstāšanās reizei Starptautiskajos bērnu literatūras lasījumos Tīa Selli izvēlējusies fragmentu no sava jaunākā darba "Pelles labākā diena”, kuras galvenais varonis ir zēns.

“Tā ideja, ka bērnam katra diena var būt pati labākā. Likās, ka šajā grāmatā piestāvētu zēns,” stāsta Selli.

Rakstniece atklāj, ka viņai pašai ir divas meitas un 17 gadus vecāks brālis. 

Bērnībā brālis šķita svarīgāks par tēvu, jo visādi ar viņu trakojis. Šo savu bērnības pieredzi viņa sola vēl ierakstīt grāmatā.

Tīa Selli grāmatu "Mia ir priecīga” sarakstījusi 2012. gadā, pērn tā iznāca Jāņa Rozes apgādā un nu ieguvusi Starptautisko Jāņa Baltvilka balvu. Kā grāmata par meiteni Miu nonāca pie latviešu lasītāja?

“Neko neizdarīju. Vienkārši bija diena, kad ar mani sazinājās latviešu izdevēji [Renāte Punka no Jāņa Rozes apgāda], teica, ka ļoti patīk grāmata, ka vēlas izdot to latviešu valodā. Šī ir pirmā mana grāmata, kas tulkota kādā svešvalodā. Kad es to uzzināju, lēkāju pa istabu un spiedzu kā mazs bērns,” atzīstas Selli.

Savukārt igauņu bērnu mammas bieži rakstniecei teikušas, ka bērni zina šo grāmatu no galvas un tomēr viņi grib, lai to lasa atkal.

Ja priecīgo Miu pārņem skumjas, viņa uzzīmē savādu radījumu – skumju mošķi. Mia un mamma ieliek skumju mošķi aploksnē un aiznes uz pastu. Kad skumju mošķis devies savās gaitās, Mia atkal ir priecīga. Par prieku un skumjām bērna pasaulē rakstniece turpina:

“Man šķiet, ka skumjas ir enerģija, kas rodas, kad bērns vai pieaugušais koncentrējas uz kaut ko negatīvu savā dzīvē. Var teikt, ka bērns vai pieaugušais nokāpj pagrabā, kur nav saules. Lai tiktu no pagraba laukā, jādara jebkas, kas tev sniedz prieku – dejot, dziedāt, vienkārši līksmoties,” uzskata Selli.

Mia ir priecīgs bērns, un rakstniece atzīst, ka, iespējams, tāpēc uzrakstījusi šo grāmatu, ka pēc savas iedabas viņai ir nosliece uz skumjām.

“Pēc horoskopa esmu Mežāzis, un Mežāži bieži ir nopietni un skumji cilvēki. Jo vecāka kļūstu, jo vairāk cenšos mācīties būt priecīgāka,” bilst Selli.

Tāpat rakstniece atklāj, ka viņai patīk tikties ar bērniem, jo viņi ir atklāti un neviltoti. “Gandrīz katru reizi pēc tikšanā pienāk kāds bērns, apķeras un saka, ka es tevi mīlu. Un kāds pienāk un saka, ka grib kļūt par rakstnieku,” stāsta Selli.

Selli savu rakstnieces karjeru sākusi, rakstot lugas. Tās ir situāciju komēdijas, kas domātas pieaugušajiem. Lugas guvušas atzinību konkursos, un tās uzved amatierteātri.

“Tika izsludināts bērnus stāstu konkurss un speciāli tam uzrakstīju pirmo bērnu stāstu grāmatiņu. Ieguvu 3. vietu. Pirms tam nevienam nebiju rādījusi, iedomāties nevarēju, vai vispār tas kādam der. Ar bērnu grāmatu ieguvu labāku vietu nekā ar lugām. Tad es nolēmu, ka man jāraksta bērniem,” skaidro Selli.

Rakstniece Tīa Selli dzīvo Rakverē, kur ir daudz bērnu. Rakstniecei patīk viņus vērot un arī pierakstīt viņu izteicienus.

“Skatos un brīnos, cik viegli viņiem būt priecīgiem. Bērnam ir viegli izbaudīt ikdienišķas lietas, ko pieauguši cilvēki vairs nemāk darīt. Reizēm pat apskaužu bērnus,” atzīst Selli.

Sarunas noslēgumā izskan, ka latviešu bērni labprāt lasītu viņas jaunāko grāmatu "Pelles labākā diena”, un rakstniece atbild, ka viņa par to tikai priecātos.

Jāņa Baltvilka balvas laureātus paziņoja 24. jūlijā

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt