Ģimenes studija

Ārste: Pirmais optimistiskais, pat drošais skats bērnam veidojas līdz pusotra gada vecumam

Ģimenes studija

Ģimene, kurā gribētu ciemoties vēl, padoms, kas noderēs pašiem. Atskatāmies uz paveikto

Kāpēc vīrieši neraud, neizrunā lietas un kļūst greizsirdīgi?

Rakstniece: Mūsdienu mammām ir iespēja nākamās paaudzes vīriešus audzināt emocionāli atvērtākus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Rakstnieces Zanes Zustas grāmata "Tarakāni tavā galvā. Stāsti par vīriešiem" ir mēģinājums izprast, kāpēc vairums no vīriešiem neraud, neizrunā lietas, kāpēc kļūst greizsirdīgi un kāpēc pasīvi noskatās, kā dzīve aizslīd garām neizdzīvota. Speciālisti uzsver, ka vīriešu un sieviešu psiholoģiskās atšķirības un audzināšanas pieredze nosaka abu dzimumu pasaules uztveres atšķirības.

Zanes Zustas "Tarakāni tavā galvā. Stāsti par vīriešiem" tapusi sadarbībā ar psihoterapeitu Gati Līdumu.

Kā svarīgāko "tarakānu" vīriešu galvā rakstniece Zane Zusta nosauc nerunāšanas "tarakānu".

Psihoterapeits Jānis Vītiņš nosauc divas sieviešu un vīriešu psiholoģiskās atšķirības. Atšķirību iemesli ir bioloģiski determinēti, tur neko mainīt nevaram. Otra atšķirība – cik ļoti mēs nodrošinām ar afektīvo pieskārienu savus bērnus. Ir izpētīts, ka pieskārienu formas un biežums nosaka cilvēka patību. Dzimumiem šajā pieskārienu pasaulē ir principiāla nianse – pārāk maz vai pārāk daudz mīļots. Abos gadījumos būs cits patības rezultāts – vai nu cilvēks  jūtas apdraudēts, iet dzīvē ar agresivitāti. Patībā var iegūt nevērtības sajūtu, ja pieskārienu bērnībā bijis pārāk maz.

Zane Zusta uzsver, ka mūsdienās pieejama informācija un mammām ir iespēja nākamās paaudzes vīriešus veidot citādus.

Nesaprašanās situācijās bieži tiek piesauktas bailes. Jānis Vītiņš uzskata, ka bailes ir normālas, vienas no mūsu emocijām. Tās palīdz dzīvē, ir saprotams veids, kā aptaustām – cik var iet uz priekšu, tuvoties, pieķerties. Ir svarīgi redzēt ne tikai otra cilvēka, bet arī savas bailes. Arī novērtēt, cik droši vecāks jūtas, uzklausot bērnus. Pēdējos gados par to sāk runāt vairāk, kontakts un saprašanās ar bērniem kļūst labāki un dziļāki.

Ko dara neizrunāšanās? Psihologs uzsver, ka bailes vecākā un bērnā ir "tarakāni": “Ja zēns vai meitene ir vāji un neaizsargāti, tad nobīstamies, novēršamies, mēģinām pamācīt, bet ar to mēs sakām – redz, mēs tev "tarakānu" ieraudzījām! Ja agrīnā vecumā saņem ziņu, ka tavas domas ir tarakāns, tad tas bērnam atstāj lielu nospiedumu.”

Jānis Vītiņš uzsver, ka ir divi iemesli, kāpēc neko nedarām savā attīstībā –

neesam spējīgi ko darīt kāda iemesla dēļ vai arī nav prasmes darīt. Prasmes darīt var attīstīt!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti