Latvijā ir 66 Raiņa ielas. Luīzes Pastores jaunākajā grāmatā uzmanības centrā arī ir iela ar tieši šādu nosaukumu.
Luīze Pastore: "Šeit ir tā Raiņa ielas sajūta, ka ir kaut kas varbūt nepareizs, līdz galam neizdarīts, bet mēs to vienmēr varam salabot pa savam, piesegt ar smukumiem. Grāmatā arī māksliniece Ieva Jurjāne brīnišķīgi to ir parādījusi, kā mēs varam tādas otrreiz neizmantojamas lietas kā gumijas riepas pārvērst par puķupodiņiem un dzelzs gultās iestādīt puķes. Tādi sīkumi, kurus mēs esam, man šķiet, katrā mazpilsētā vai šķērsielā pamanījuši, ka cilvēki ļoti aizraujas ar vizuāliem piesegumiem."
Iedvesma rakstniecei veidojusies no kādas nejauši pamanītas meitenes. Viņa ar saldējumu rokās devās mājup, pēdējā brīdī pie mājas pārlecot pār sētu.
Pēc notikušā rakstniece sākusi lūkoties apkārt un sapratusi, ka iela un tās iemītnieki varētu kļūt par izpētes objektu.
"Es redzēju, ka tur ir tik daudz jocīguma, ka, ja es tieši par to sākšu rakstīt, visi teiks, ka es pārspīlēju un es meloju. Bet patiesībā es pārnesu to, ko es redzēju, vieglā, absurdā, savā stāstā un žonglēju ar šīm nepareizībām. Es patiesībā sāku mācīties žonglēt pa īstam, ar bumbiņām. Man likās, ka žonglēt iemācīties būs vieglāk nekā uzrakstīt šo grāmatu, bet izrādījās otrādi," skaidroja autore.
Viņasprāt, arī stāstā parādās žonglēšana, tikai ar ekonomiskām, sociālām tēmām, it kā mēģinot noturēt tās gaisā. Papildus skaudrajām atziņām stāsts iepazīstina lasītāju ar cilvēku, kura vārdā šī iela ir nosaukta.
"Vēlējos lasītājiem, mazajiem lasītājiem ieskicēt, kas ir Rainis, ko tas mums nozīmē, kāpēc mans varonis dzīvo Raiņa ielā. Šajā grāmatā ir, es ceru, ļoti jūtama gala un sākuma, sākuma un gala sajūta. Tā viena no lielajām domām ir, ka tad, kad kaut kas beidzas, tās nav beigas, tas ir kaut kā sākums. Mani bērnībā ļoti traumēja, man ļoti nepatika, ka grāmata beidzas. Šeit es gribēju radīt to sajūtu, ka šai grāmatai nav beigu," savu grāmatu raksturoja Pastore.
Grāmatas lappusēs stāsts mēģinās ieraut gan pirmsskolas vecuma, gan pirmo klašu skolēnus. Savukārt ilustrācijas veidos papildu iespaidus. Īpaši to varēs pamanīt pēdējā nodaļā, kur ar vizuālo stāstu, bez tekstuālā paskaidrojuma, tiek veidots it kā grāmatas jaunais sākums. Sākums lasītāja vēlmei piedzīvot vēl kādu grāmatu.
