Turklāt iespējai mācīties attālināti ir arī viena laba pievienotā vērtība – izrādās, ir skolas, kurās daļa skolēnu tiekas klātienē, un šīm klātienes mācībām tiešsaistē pieslēdzas arī tie skolēni, kuri noteiktajā dienā nevar atbraukt uz skolu.
Savā pieredzē dalās Melburnas Latviešu biedrības Daugavas skolas pārzine Dzintra Latiša, jo tieši viņu skolai tūdaļ būs aizvadīts viens mācību gads jaunajā pasaules kārtībā, proti, tur vēl atlicis pēdējais mācību ceturksnis, un Austrālijas latviešu skoliņai, pārziemojot mācību gadu, tālmācība pat bijusi izdevīga.
“Mēs jau kopš marta esam tālmācībā, attālinātā veidā mācām visus šos mēnešus. Ziemā esam skolojušies no mājām, un vienā ziņā tas ir pat labi, jo ziemā neviens negrib nekur iet. Līdz ar to mums skolā ir bijis brīnišķīgi, bērnu skaits bijis ļoti labs. Protams, ka vienā otrā reizē pa kādam bērnam iztrūkst. Klases ir pilnas. Skolotāji ļoti piestrādājuši pie tā, lai mācību vielu varētu apgūt attālināti, un tā mums bija jauna pieredze, jo ZOOM un citas tehnoloģijas pirms tam nebijām izmantojuši, jo nebija vajadzības. Pirms tam mācības notika klātienē, satiekoties latviešu skolā, klasē. Mēs ceram, ka pēc pāris nedēļām mums šeit, Viktorijā, ļaus braukt tālāk par pieciem kilometriem, kas pašlaik nav atļauts, un mēs vismaz uz Latvijas valsts svētkiem varēsim tikties klātienē,” pieredzē dalās Dzintra Latiša.
Protams, ka klātienes mācības nekas un nekad nespēs aizstāt, tomēr labā ziņa ir tā, ka skolas, skolotāji, bērni un vecāki uz notiekošo skatās ar pozitīvisma pilnu skatu, cenšoties ieraudzīt plusus tālmācībai.
Un, kā norāda Ziemeļīrijas latviešu nedēļas nogales skolas "Zīļuks" vadītāja Vineta Makšus, tad jaunieši un pusaudži ļoti augstu novērtē iespēju mācīties attālināti, jo nereti viņiem, spurainajā pusaudžu laikā, nav milzu prieks un laime doties uz latviešu skoliņu kopā ar jaunāko klašu skolēniem jeb “sīkajiem”, tāpēc viņiem iespēja mācīties tiešsaistē ir iespēja uzturēt latvietību savā veidā. Turklāt pusaudži un jaunieši tehnoloģijās jūtas kā zivis ūdenī. Kā stāsta Austrālijas latviešu skolas pārstāve Dzintra Latiša, tad, iesākoties tiešsaistes mācībām, bijuši gudrinieki, kuri “nesuši cauri” savus skolotāju, bet, kad pirmais tālmācības izaicinājums pievarēts, skolēni sapratuši, ka, iespējams, dažubrīd viņi var kļūt par atbalstu saviem pedagogiem. Svarīgākais, ko parāda Austrālijas piemērs, mācību gada laikā, mācoties attālināti, ir iespējams apgūt visu to pašu, ko klātienes mācībās. Pat, iespējams, rodas jauni priekšmeti, kā atklājas – Īrijas latviešu skolā, piemēram, tiešsaistē iesākta joga.
Dzintra Latiša no Austrālijas:
“Skolotāji ir ļoti gudri, spējīgi un lieto dažādus resursus, kas ir pieejami gan no Latvijas, gan Anglijas un Amerikas. Tātad izmantojam arī to, ko gatavo visi pārējie, un par to mēs šeit, Austrālijā, esam ļoti pateicīgi.”
Tieši tāpēc, domājot par to, kā atvieglot un palīdzēt skolotājiem, piemēram, Eiropas latviešu apvienība (ELA) organizē vebinārus latviešu skolu skolotājiem tiešsaistē, un jau notikuši divi semināri. Lai arī varētu domāt, ka skolotājiem nolaižas rokas, strādājot neordināros apstākļos, tomēr pieredze liecina, ka nē. Katrs savā valstī meklē arvien jaunas idejas, un skolas un pedagogi ļoti labi pielāgojušies jaunajiem apstākļiem, to uzsver Aira Priedīte, ELA projektu vadītāja, stāstot, ka semināru laikā pedagogu starpā notikusi nepārtraukta ideju apmaiņa.
Lai ideju apmaiņa notiktu pēc iespējas produktīvāk, Eiropas latviešu apvienība izstrādājusi plānu, kā izglītot skolotājus. Eiropa sadalīta četros reģionos – Ziemeļvalstis, Centrāleiropa, Dienvideiropa un Liebritānija kopā ar Īrīju, līdz ar to vebināros satiekas 12–14 skolotāji, kas atvieglo pieredzes apmaiņu.
Kā norāda Latviešu valodas aģentūras diasporas projektu koordinatore Aija Otomere, pandēmijas laikā latviešu skolas visā pasaulē kļuvušas daudz dinamiskākas, radošākas un uz krietni lielāku sadarbību vērstas nekā līdz šim. Kā uzsver Ņujorkas latviešu ev. lut. draudzes Ņūdžersijas latviešu skolas pārzine Jana Anča-Tetere, stāstot, ka viņiem mācības notiek vienu nedēļas nogali attālināti, otru klātienē, lielākās problēmas pedagogiem sagādā mācību materiālu apzināšana, jo to ir tik daudz, arī vietu, kur tos iegūt, ir gana daudz, tāpēc skolotājam nepieciešams atbalsts un vadlīnijas, kā mācību materiālus veiksmīgāk izmantot.
Par idejām, kā plānots atbalstīt skolotājus, stāsta Aija Otomere, aģentūras diasporas projektu koordinatore: “Vēl skolas īsti nezina, ko mēs gatavojam un kas šogad tiks prezentēts. Būs forums skolotājiem pie mūsu mācību un mācību materiālu vietnes www.maciunmacies.lv. Tas būs diasporas skolotāju forums, kurā varēs uzdot jautājumus un saņemt atbildes. Protams, tas arī šobrīd notiek sociālajos tīklos, bet tajos kāds uzdod jautājumu un tā atbilde kādam var pazust. Forumā skolotāji varēs dalīties gan pieredzē, gan mācību materiālos, tā būs vietne aktuāliem rakstiem par metodiku, kā arī vebināru un jaunumu informācijas vietne. Tāpat man gribas ieskicēt ELA pilotprojektu, kurā mēģinām saprast, kā Eiropas skolas varētu labāk motivēt vecākus, lai viņi iesaista bērnus un arī pusaudžus aktivitātēs. Un mēs pirmo reizi mēģināsim diasporas bērniem veidot robotikas pulciņu ar latviešu valodas apguves elementiem. Tāpat arī būs “minekraft” programmēšanas pulciņš, kurā varēs programmēt Latvijas karti, vai arī Lāčplēsis varēs doties savos piedzīvojumos. Mēs arī iztaustām šo virtuālo realitāti, mēģinot saprast, kā tas darbosies mūsu latviskajā vidē.”
Ir valstis un skoliņas, kurās, pateicoties neklātienes mācībām, palielinājies skolēnu skaits. Tiesa, nekad nekas neaizstās klātienes nodarbības un, interesējoties par iespējām mācīties latviešu skolā, lielākais uzsvars ir uz klātienes nodarbībām.
