Izglītības iestādēs nonāk paaugstinātas kvalitātes produkti, tiem ir samazināts sāls, cukura daudzums, paaugstināts šķiedrvielu daudzums, noteiktas stingras prasības gaļas produktiem. Katrai produktu grupai ir augstāki kritēriji, nekā Eiropas Savienības normatīvajos aktos ir noteikts, par produktu kvalitāti pauž Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas valdes locekle Ligita Turnere.
Latvijas Lauku konsultācijas centrs konstatē, ka vairāk mācību iestādēs ienāk ārzemju produkti, ne mūsu pašu, skaidro valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis. Jau piecus gadus Latvijas Lauku konsultācijas centrs pēta to produktu izcelsmi, kas nonāk uz bērnu galdiem, problēma ir sistēmiska. Pērn veiktā aptauja 20 pašvaldībās liecina, ka no trim miljoniem eiro, kas iztērēti mācību iestāžu pārtikas pirkšanai, tikai 270 tūkstoši eiro iztērēti vietējiem produktiem.
Tāpat ēdināšanā pašvaldības aizvien izvēlas vienkāršāko risinājumu – pakalpojuma sniedzēja piesaisti, ne gatavošanu skolā uz vietas.
Pārtikas un veterinārā dienesta vecākā eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča skaidro, ka dienests regulāri pārbauda ēdiena kvalitāti, veic pārbaudes skolās. Viņa min piemēru - līgumā teikts, ka Latvijas izcelsmes augļi un dārzeņi, bet tā nav. Tam ir daudz iemeslu, daudzi piegādātāji pavasarī saka, ka vairs nav Latvijas izcelsmes dārzeņu.
Mazākie dārzeņu audzētāji izmanto individuālo pieeju – sarunā, kur realizēt izaudzēto, lielākiem ražotājiem neizdodas realizēt. Mārtiņš Cimermanis min divus iemeslus, kāpēc nenotiek sadarbība – pašvaldības taisa iepirkumus vasarā, kad ir tikko viss iesēts, otrs – loģistika.
Bērnudārzā “Priedīte” bērni ēd bioloģiski audzētu pārtiku, dārziņa vadītāja Sandra Dišlere to pamato ar to, ka dārziņš ir mazs, ir mazs iepirkums. Viņi sadarbojas ar zemniekiem. Mazo zemnieku piedāvājumā dārzeņu cena ir tāda pati kā veikalā, jo ir dažādi pārdošanas atvieglojumi, tas nav dārgāk kā pie lieliem piegādātājiem. Bioloģisko gaļu bērnudārzā nespēj nodrošināt, jo tā ir ļoti dārga.
Daudz lētāk ir nopirkt no zemnieka, nekā pirkt pārstrādes ķēdes gala produktu. Izglītības iestādei ir daudz darba, jo jāslēdz līgumi ar daudziem Latvijas zemniekiem. “To var mazs bērnudārzs,” uzsver Sandra Dišlere.
Pašlaik vietējie bioloģiskie produkti nav tādos apmēros pieejami, lai nodrošinātu visas mācību iestādes. Otra problēma, ka bioloģisku ēdienu par 1,42 eiro nevar nodrošināt ēdinātāji, skaidro Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas pāstāve Ilona Dreimane.
