Šeit apkopotie ticējumi var noderēt arī jautrībai svētkos – kā spēles.
Senču ieteikumi nākotnes zīlēšanai:
- Ziemassvētkos iet naktī uz krustceļiem, kur var dabūt zināt, kas nākamā gadā notiks. /A. Bīlenšteina rokraksts./
- Kad kāds svētu vakaru pliks no pirts nāk mājā un skatās caur logu istabā, tad tur visu var redzēt, kas tai gadā notiks. Ja viņš redz zārku, tad viņam būs jāmirst, ja redz kāziniekus, tad būs kāzas, ja redz krustubniekus, tad būs krustības u. t. pr. /A. Bīlenšteina man., Auru muiža./
- Ziemassvētku naktī trīs reizes jāskrien ap māju un jāskatās pa logu istabā: ja istabā redz zārku, tad skrējējam būs jāmirst, bet, ja istabā redz apklātu galdu, tad būs kāzas./J. Jurjāns, Jaungulbene./
- Ziemassvēkos eglīti dedzinot, vajaga katram iedomāties savu svecīti; kura no iedomātām svecītēm pirmā izdeg, tam pirmam būs jāapprecas. /K. Palteris, Nītaure./
- Ziemassvētku vakarā meitām jābaro suns un tad jāizlaiž laukā; uz kuru pusi suns skries, uz to pusi meitu aizvedīs tautās. /A. Skuja, Vestiena./
- Kura meita grib precēties, tai Ziemassvētku rītā jāizslauka istaba, jāizber mēsli ārā, uz tiem jānostājas un jāiesaucas: "Ū, u!" Kurā pusē suns ieriesies, no tās puses nāks izredzētais tautas dēls. /I. Indāns, Gārsene./
- Ziemassvētku vakarā vajagot nolikt rindā uz grīdas tik gabaliņu maizes, cik mājā meitu, un katrai meitai jāizraugoties savs gabaliņš maizes. Tad jāsaucot suns, lai ēd to maizi. Pie kura gabaliņa suns vispirms ķersies, tā meita pirmā tiks apprecēta. /A. Aizsils, Lubāna./
- Ziemassvētku naktī jāiet sētas zediņi skaitīt. Ja kādu zināmu gabalu izskaita un ja iznāk pa pāriem, tad tai gadā būs jāapprecas. /Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./
- Ziemassvētku vakarā jaunas meitas iet pie kaimiņa istabas loga klausīties. Ja meita dzird pie loga vārdu "jā", tad viņa tiks izprecēta; ja dzird vārdu "nē", tad vēl paliks mājā. /K. Priknis, Asūne./
- Ziemassvētkos vāra mēmo putru. Vairākas meitas sataisās kopā, katra liek tur kaut ko klāt. Vārot un ēdot nedrīkstot ne runāt ne smiet. Kas nu meitai pa sapņiem pasniegs dzert, tas būs viņas brūtgāns. /A. Bīlenšteina rokraksts, Jaunauce./
- Trīs meitas cep kopā mēmos pankokus, bet cepot nedrīkst ne runāt, ne smiet. Viena nes ūdeni, otra miltus, trešā gādā pannu un kurina uguni. Kas nu nāks pankokus ēst, tas būs brūtgāns. Dažreiz cepot nolaižoties velns caur skursteni un nesot cepējām dzert. /A. Bīlenšteina rokraksts, Špīss, Zemīte./
- Ziemassvētku naktī pulksten 12 jaunai meitai jāuzkāpj uz bēniņiem, jānoģērbjas kailai un jāskatās no bēniņiem zemē, tad viņai parādīsies brūtgāns. /R. Prikne, Asūne./
- Ziemassvētku vakarā sanāk trīs meitas kopā, katra noaun no labās kājas kurpi un ieliek to kādā mazgājamā traukā. Tad krata to trauku uz augšu, un kuras meitas kurpe izlec pa priekšu no trauka, tā meita tiks vispirms izprecēta. /K. Priknis, Asūne./
- Kurš puisis grib redzēt savu līgavu, tam Ziemassvētku nakti jākāpj uz istabas augšas un jāstāv aiz skursteņa – tad līgava parādīsies. /K. Corbiks, Lielsesava./
Materiāla sagatavošanai izmantots http://valoda.ailab.lv. krājums.
Raksts LSM.lv pirmo reizi publicēts 2022. gada 24. decembrī.
