Pusaudzis sarīko histēriju atkritumu iznešanas dēļ. Ko likums saka par vecāku un bērnu pienākumiem?

12 gadus vecs zēns izsauc policiju, jo vecāki viņu sitot. Tēvs zēnam bija iesitis ar čību pa dibenu pēc tam, kad zēns atteicies pildīt vecāku lūgumu - iznest atkritumus. Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka, ka vecākiem jāmāca bērniem sadzīviskas prasmes, bet bez fiziskas ietekmēšanas. Par notikušo ir uzsākta administratīvā lietvedība par iespējamu emocionālu vardarbību pret bērnu.

Svētdienas, 30.decembra, pievakarē Rīgas pašvaldības policijas (RPP) darbinieki saņēma izsaukumu uz Dreiliņiem. Izsaucējs bija nepilngadīgs zēns, kurš ziņoja, ka vecāki viņu sitot. Ierodoties notikuma vietā, durvis atvēra 12 gadus vecs zēns, kurš kārtības sargus ieaicināja dzīvoklī. Turpat priekšnamā bija arī zēna vecāki. Puika policistiem stāstīja, ka vecāki likuši iznest atkritumus, taču viņš atteicies to darīt. Pēc tam vecāki viņam likuši pasēdēt savā istabā un pārdomāt savu rīcību, taču tas viņu sadusmojis un viņš, esot istabā, skaļi dauzījis durvis. Tajā brīdī sadusmojies arī tēvs un ar čību iesitis dēlam pa pēcpusi.

Abi vecāki apstiprināja zēna teikto, piebilstot, ka jaunākais dēls nekad nepildot viņam uzdotos mājas darbus. Tēvs arī atzina, ka zaudējis savaldīšanos un iesitis bērnam ar čību pa dibenu. Noskaidrojās, ka sitiens bērnam nebija radījis nekādus miesas bojājumus, bet bija radījis emocionālu aizvainojumu. Policisti notikušo pārrunāja arī ar 12 gadus vecā zēna brāli, kurš apliecināja, ka mazais brālis atkritumu iznešanas pienākuma dēļ sarīkojis histēriju, pēc kā tēvs viņam vienreiz iesitis ar čību.

Lai speciālisti no RPP Bērnu likumpārkāpumu profilakses nodaļas rūpīgi izvērtētu visus notikušā apstākļus, ir uzsākta administratīvā lietvedība par iespējamu emocionālu vardarbību pret bērnu.

Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas departamenta direktore Baiba Skrabāne sarunā ar portālu “LSM.lv” uzsvēra, ka

šajā notikumā ir divas mācības – vecāki nedrīkst pacelt roku pret bērnu, un bērniem ģimenē ir savi pienākumi, kuri jāveic.

Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka vecāku atbildību bērna mācīšanā, dažādu prasmju apgūšanā, bet likums aizliedz bērnu fizisku ietekmēšanu.

Šajā gadījumā bērns jūtas aizskarts, tēvs ir atzinis, ka rīkojies nekorekti.

Baiba Skrabāne skaidro, ka vecākiem bērnam ir jāmāca dažādas sadzīviskas prasmes, tas ir vecāku pienākums. Ja bērns nepilda savus pienākumus, tad vecākiem jāmācās, kā to panākt. Viens ieteikums ir ierobežot bērniem kādus īpašus bonusus, kas nav bērna pamatnepieciešamība, pirms tam izskaidrojot bērnam, pie kādas uzvedības šos bonusus būtu iespējams atgūt.

“Audzināšanai jābūt cieņpilnai, svarīgi, ka prasības, kādas ģimenē izvirzītas, konsekventi pilda gan bērns, gan vecāki, ”

uzsver Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas departamenta direktore.

Vecāki, kuri nespēj rast risinājumu bērnu destruktīvas uzvedības gadījumos, var izmantot sociālo dienestu apmācības iespējas, piesakot bērnu pie speciālista. Konsultācijas notiek Rīgā, uz pirmo bērns ierodas kopā ar vecākiem, tad nākamajās tikšanās reizēs speciālisti strādā ar bērnu, noslēgumā izstrādājot īpašu programmu bērna uzvedības korekcijai.

Saistītie raksti
Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti