4. studija

Kāpēc Dabiņu ģimene, kurā piedzima trīnīši, nesaņēma 15 000 eiro, kā solīts?

4. studija

(Zīmju valodā). Ceturtā studija. Trīnīšu ģimene nesaņem solīto. Atkritumi vai aktritumi

Kā vērtēt biedrību, kurā nepilngadīgs bērns, vecāku atbalstīts, "glābj" dzīvniekus?

Pusaudze spēlējas «vetārstos». Institūciju redzeslokā nonāk nepilngadīga dzīvnieku glābēja

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Biedrības "The Animal Helpers" mērķis bija palīdzēt klaiņojošiem suņiem un kaķiem, taču nu tā nonākusi Valsts policijas un Pārtikas un veterinārā dienesta redzeslokā. Kā izrādījās, biedrības vadību bija uzņēmusies nepilngadīga meitene, un vecāki viņas darbībām nav sekojuši, līdz nelaimē nonākušie dzīvnieki bija jāglābj no pašas glābējas. Kurš atbildīgs par bērna spēli "vetārstos" ar dzīviem kaķiem un suņiem, skaidroja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "4. studija".

Aktuāli par mājdzīvnieku labturību

Aktuāli par mājdzīvnieku labturību

Pašlaik Latvijā nav noteikts, no kāda vecuma persona drīkst iegādāties mājas jeb istabas dzīvnieku. Lai sakārtotu šo jautājumu, sākta sāktas Zemkopības ministrijas, Veterinārārstu biedrības un nevalstisko organizāciju pārstāvju sarunas.

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus "Dzīvnieku aizsardzības likumā", kas paredz, ka sieviešu kārtas sunim, kaķim un mājas (istabas) seskam gada laikā nedrīkst būt vairāk kā viens mazuļu metiens, tāpat dzīvnieka turētājam jānodrošina, lai dzīvnieks ar radīto smaku, riešanu vai gaudošanu netraucētu attiecīgās mājas vai apkārtnes iedzīvotājus, tiek paplašinātas uzraugošo institūciju uzraudzības pilnvaras pārkāpumu novēršanai.

Biedrība "The Animal Helpers" savu darbību uzsākusi pērnā gada 25. augustā. Mērķi tās misijā norādīti visai ambiciozi, piemēram, izveidot un attīstīt modernāko dzīvnieku patversmi Latvijā. Protams, neviens publiski nebija norādījis, ka pieaugušo radītā biedrībā, savas ambīcijas un redzējumu, kā jāglābj dzīvnieki, realizēs 16 gadus vecā pusaudze Kristiāna. Biedrība sociālajos tīklos ar saviem stāstiem iekaroja sabiedrības simpātijas, un drīz vien tai sekoja vairāk nekā 4 000 cilvēku, taču

nevienam pat prātā neienāca, ka veterinārārstu ''spēlē'' bērns, turklāt, rotaļlietu vietā izmantojot dzīvus dzīvniekus.

Karīna Vilsone raidījumam pastāstīja, ka izlasījusi sociālajā vietnē "Facebook" sludinājumu, ka vajadzīgi šoferi, lai programmā "Noķer, sterilizē, atlaid!" brauktu palīgā izķert kaķus, un pieteikusies.

Karīna, kura patlaban ir iesniegusi sūdzību par biedrības darbu, pusaudzes attieksmi pret dzīvniekiem un sabiedrības maldināšanu, stāstīja, ka dzīvnieku glābšana tik tiešām notikusi līdz brīdim, kad sterilizācijai noķertie kaķi ķerambūros un  zem klajas debess pavadījuši divas dienas.

"Personīgi es domāju, ka sākumā viņa tiešām ar tādu entuziasmu glābt un darīt kaut ko dzīvnieku labā mazliet aizspēlējās, jo tomēr bērns. Viņa nesajuta robežas, nesajuta, cik tālu viņa var iet. Es domāju, ka viņa vienkārši aizspēlējās, nesaprotot, ka tā vairs nav nekāda spēle," pauda Karīna.

Pusaudze ar milzīgu entuziasmu glābusi suņus, kaķus, tomēr neesot ievērojusi nekādus noteikumus – pēc sterilizācijas operācijas Jelgavā saķertus kaķus izlaidusi Ādažos, nevis dzīvnieku ierastajā vidē. Kā norādīts sūdzībā, kas iesniegta Valsts policijā (VP) un Pārtikas veterinārajā dienestā (PVD) – 

pati dzīvniekus, iespējams, ārstējusi un mirušajiem veikusi sekciju. Turklāt, lai biedrības kontā būtu vairāk naudas, maldinājusi sabiedrību ar izdomātiem stāstiem.

Dace Lāce-Zeļenova, kura ziedojusi dzīvnieku glābšanai, atzina: "Es ne tik daudz jūtos apmānīta, es jūtos aizvainota. Es jūtos aizvainota par to, ka kaut kāds mazs bērns bez izglītības, bez nekā ir manipulējis ar cilvēkiem.

Kad viņa ar uzrakstītiem gudriem postiem, ar bildēm, paņemtām ne no sava arhīva, bet no citurienes, ir manipulējusi ar cilvēkiem un savā ziņā izspiedusi naudu."

Savukārt Santa Možeika uz biedrību aizvedusi mājas kaķi, kuru, pēc sievietes vārdiem, kāds izmetis viņas mājas pagrabā, un viņa nolēmusi dzīvnieku glābt.

"Es atstāju viņu, un diemžēl šis runcis nu jau skraida pa debesu mākoņiem, kas mani diemžēl arī nedaudz mulsina,  jo es neesmu pārliecināta, ka viņam tika palīdzēts 100 procentīgi atbilstoši tā, kā tam visam būtu jānotiek. Dzīvnieciņu stacionāros daudz par daudz. Manu kaķi ielika cita kaķa stacionārā, to kaķi izņēma, pārlika pie citiem kaķiem. Nebija pārliecības, ka viss notiek tā, kā tam bija jānotiek," sacīja Santa.

Santa tikai aizkadrā atklāja nianses, ko arī norādījusi iesniegumā Valsts policijai. Daži kaķi gulējuši asiņainos izkārnījumos, citi savos vēmekļos. Trusim būris bijis tik šaurs, ka tas nav spējis ne tikai pakustēties, bet pat pagrozīt galvu. Sieviete par redzēto informējusi pusaudzes māti, un dzīvnieku novietne tikusi  sakopta, bet... uz cik ilgu laiku? Tikmēr internetā turpinājās vērienīgas ziedojumu vākšanas kampaņas. Piemēram, ievietojot video ar suņiem, pusaudze sabiedrībai vēstīja, ka šos suņus kāds bijis nolēmis nošaut. Cilvēki ziedoja arī aklam sunītim operācijai, biedrība toreiz prasījusi septiņus tūkstošus eiro.

"Es paprasīju – es ļoti gribētu zināt kaut kādu atskaiti par naudas summām, kur viņas tiek iztērētas, jo tur bija prasīti kaut kādi 7000. Tad vienā brīdī mani vienkārši nobloķēja, izmeta ārā no tās grupas," atcerējās Dace.

Dzīvnieku glābēji savā iesniegumā apkopojuši virkni pārkāpumu un pievienojuši pierādījumus, cerot, ka atbildīgās instances pieņems atbilstošus mērus un ierobežos biedrības darbību. No sociālajiem tīkliem "The Animal Helpers" jau ir pazuduši.

"Mērķis šim visam ir apturēt to saknē, lai tas neattīstās vispār bez robežām, bez kontroles. Bet neesam tiesīgi nevienu ne sodīt, ne tiesāt, varam tikai ziņot par redzēto, konstatēto, piedzīvoto, lai attiecīgās institūcijas veic savu darbu un izmeklē," sprieda Karīna.

Bet Santa piebilda, ka ir pārliecināta –

"šis viens gadījums ir tikai un vienīgi saistāms ar to, ka cilvēks pārdega; bērns pārdega un viņam nebija nekāda atbalsta".

"4. studija" devās uz Siguldas novada Mores pagastu, kur atrodas dzīvnieku biedrība "The Animal Helpers", lai aprunātos ar cilvēkiem, kurus vaino nežēlastībā pret dzīvniekiem, kā arī citos pārkāpumos.

Kristiānas tēvs atklāja, ka meita šobrīd baidās no visa. Viņš norādīja, ka gala lēmums, vai sūdzībā atspoguļota patiesība, ir jāpieņem iesaistītajām institūcijām. Ģimene savu meitu atbalstījusi, jo dzīvnieku glābšana bijusi bērna sirdslieta jau kopš 11 gadu vecuma. Tikmēr Pārtikas un veterinārajā dienestā uzsākta administratīvā pārkāpumu lietvedība.

"Šie dzīvnieki tika turēti neatbilstošās telpās, jo tika turēti kopā dažādu sugu dzīvnieki, dažāda vecuma dzīvnieki, dažādu izcelsmju dzīvnieki. Līdz ar to netika nodrošinātas viņiem elementārās labturības prasības, kā arī, protams, ir runa par infekciju slimību izplatīšanās risku šādā vietā, kur dzīvnieki tika turēti neatbilstoši," skaidroja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa. 

Dienestā gan norādīja, ka biedrībā nav konstatēti tik būtiski pārkāpumi, lai patlaban tur nedrīkstētu uzturēties dzīvnieki.

"Lai mēs varētu tikt šinī publiski nepieejamajā teritorijā, mums bija jāsagaida teritorijas īpašnieks, un cilvēkam bija pietiekoši laika saprast, kas ir jādara," teica Riekstiņa.

Latvijas Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītāja Lita Konopore uzsvēra: "Ir taču kādi cilvēki piedalījušies šajās dzīvnieku ķeršanās, gādājuši viņai transporta būrus, ķeršanas būrus, transportu, pārvadāšanu. Kāds taču viņai ir iekārtojis vietu, kur šos dzīvniekus turēt. Tie visi ir pieaugušie.

Jautājums ir – kur ir šie pieaugušie? Kuri no viņiem tagad ir gatavi uzņemties atbildību?"

Nav precīzas statistikas, cik Latvijā ir šādu biedrību, kuras darbojas ar dzīvnieku glābšanu un ziedojumu vākšanu, norādīja Latvijas Veterinārārstu biedrībā. Neviens šo cilvēku rūpalu nekontrolē.

"Šobrīd mēs jau uzzinām par dzīvokļiem, kur mērķtiecīgi dzīvnieku aizsardzības organizācijas savāc vienā dzīvoklī līdz vairākiem desmitiem kaķu, un viņi to uzskata par glābšanu. Nē, tā nav glābšana!" paskaidroja Konopore.

"Mūsu ieskatā, principā viņi veic patversmju funkcijas, un visām šīm biedrībām būtu jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā kā patversmēm. Bet viņas ir izdomājušas, ka viņas to varētu arī nedarīt, līdz ar to nekāda uzraudzība no mūsu puses nenotiek. Mēs viņas kontrolējam šādos gadījumos, kad mēs saņemam kaut kādus iesniegumus par iespējamiem labturības prasību pārkāpumiem," norādīja Riekstiņa.

Valsts policijā sižeta tapšanas brīdī vēl gaidīja Pārtikas un veterinārā dienesta lēmumu; pagaidām ierosināta vien resoriska pārbaude. Tikmēr aptaujātie dzīvniekumīļi norādīja, ka Kristiānas stāsts ir izņēmums, kuram nevajadzētu mest ēnu uz dzīvnieku aizsardzības biedrību darbu Latvijā kopumā.

"4. studija" turpinās sekot tam, cik lielu atbildību notikušajā uzņemsies pieaugušie, kuri ļāva bērnam nekontrolēti nodarboties ar dzīvnieku glābšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti