Vietnes "uzvediba.lv" vadītāja Līga Bērziņa pauž, ka jauniešu spiediens ir liels – ja klasē kāds sāks veipot, tad ir jātur līdzi. Jaunieši smēķēt, lietot alkoholu, veipot uzsāk barā, bet, ja veipo vienatnē, tas nav stāsts par to, kā kļūt stilīgam, bet gan stāsts par atkarību.
Skatoties uz datiem, nav pamata domāt, ka ir sliktāk nekā citkārt. Vēl relatīvi nesen skolās bija pīpētavas, tagad tas nav iedomājams. Tabakas smēķēšana ir samazinājusies jauniešu vidē. Ir mainījušās vielas, ko jaunieši patērē, un veidi, kā tās dabūt, situāciju ar atkarībām jauniešu vidū raksturo Pusaudžu psihoterapijas centra vadītājs, bērnu psihoterapijas speciālists Nils Sakss Konstantinovs.
Trīs bērnu mamma Kristīne Liepiņa uzskata, ka ir skaidrs - veipošana ir problēma.
Konstantinovs pauž, ka pārbaudes ar suņiem skolās ir lieta, kuru reti kādā valstī dara. Praksē ir situācijas, kas nodara lielāku ļaunumu.
Konstantinovs min piemēru no savas prakses – klasē atrod somā veipu, skolotāja skolēnu identificē kā narkomānu, kā pret narkomānu arī izturas. "Šādas pārbaudes nav efektīvas un uzskatāmas par izrādīšanos, ka mēs ko darām."
Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics uzsver, ka smēķēšana vai citu vielu lietošana jauniešu vidū ir 20–25% , izejot no tā, 75% jauniešu no tā cieš. Bērni nevar aiziet uz labierīcībām, jo kāds tur smēķē. Nesmēķētāju tiesības ir prioritāras.
Reidi nesamazina jauniešu vēlmi lietot atkarību radošas vielas, reida mērķis ir nepieļaut, ka noteiktā vidē dažādas atkarības vielas ir pieejamas.
Bērziņa nepiekrīt, ka policijas reidi skolās ir vardarbīga metode. "Satraucoši, ka skolas un jaunieši zina, kad būs reidi."
Ideālā pasaulē nav gadījumi, kad jaunieši nemēģina uzpīpēt vai ko citu mēģināt. Svarīgi ir riski, uzskata Konstantinovs.
Konstantinovs min darbības, kuras jāveic, lai apreibinošu vielu apriti jauniešu vidē mazinātu – strādājot ar jauniešiem, jāizvēlas pierādījumos balstītas metodes. Kad runājam par jauniešiem, to aizmirstam. Jāizdala grupas, jo lielākai daļai skolēnu šī nav problēma. Jādomā par skolas vidi, drošā skolā mazāk problēmu, tostarp ar vielu lietošanu. Jāfokusējas uz tiem, kam ir problēmas, palīdzot atmest. Skolās strādā jauniešu iesaiste.
Atkarību dēļ cieš jaunākie un trauslākie bērni. Sabiedrībai jāspēj parūpēties par viņiem. Noteikumi jāpārbauda, lai tie nenodara ļaunumu, uzsvēra Bērziņa.
"Mūsu valstī ir vieni no visbargākajiem sodiem un stingrākajiem likumiem, tie nav efektīvi, jo jaunieši apreibinās vairāk nekā citās valstīs,"
pauda Konstantinovs.
