Atgriešanās skolā
Mācību process atšķiras katrā mācību iestādē. Pēc ilga pārtraukuma pusaudži ir atgriezušies klātienes mācībās, tur saskaras ar citiem noteikumiem un uzstādījumiem, kas ne vienmēr pusaudžiem ir labvēlīgi.
Rīgas Jāņa Poruka vidusskolas 12. klases skolēns Kristiāns Liepiņš priecājas būt atpakaļ skolā, uzsverot, ka attālinātās mācības nekontrolē, vai skolēns mācās, attālināti mācoties ne vienmēr paškontrole darbojas labi. Problēma bija arī ar piekļuvi mācību resursiem.
“Sajūtas bija ļoti stresainas,” tā attālināto mācību laiku raksturo Kristiāns Liepiņš. Kristiānu netraucēja tas, ka nevarēja tikties ar vienaudžiem, bet dažiem vienaudžiem tā bija problēma.
Priekuļu vidusskolas 7. klases audzinātājs Mareks Dambītis novērojis, ka viņa klases skolēni attālināto mācību laikā savstarpēji īpaši daudz nekomunicēja, varbūt bija noguruši no lielās sarakstes, ka visu laiku jābūt aktīvam, pieejamam.
Viņš vērtē, ka vieniem attālināto mācību laiks bija ieguvums, jo varēja paši plānot savu laiku, citiem tieši pretēji – tas bija grūts laika posms, kurā jāiemācās plānot savu darbu, komunicēt ar cilvēkiem, atrast informāciju.
Attālināto mācību ietekme uz pusaudžu emocionālo pašsajūtu
Pusaudžu psihoterapijas centrs ir veicis pētījumu, jautājot pusaudžiem un jauniešiem vecumā līdz 24 gadiem, kā viņi jutās attālināto mācību laikā, lai saprastu, kā Covid-19 ietekmē mentālo veselību.
Bērnu psihoterapijas speciālists Nils Sakss Konstantinovs iepazīstina ar pētījuma rezultātiem – apmēram 50% aptaujāto atbild, ka attālināto mācību laikam bijusi negatīva ietekme, 30% saka, ka labprāt saņemtu papildu atbalstu.
Nils Sakss Konstantīnovs pauž, ka aptauja rāda – pusaudžiem nezināmas situācijas paaugstina trauksmi, otra problēma – situācija liedza socializēšanās iespējas.
Drošības situāciju, uzsākot mācības, Kristiāns raksturo kā absurdu, ka klasē visi ir kopā, var pat apskauties, bet, izejot gaitenī, visiem jāievēro divu metru distance. Ir 10 minūšu starpbrīži, kad var iziet un pabūt vienatnē.
Mentālo lietu ietekme ir ilgtermiņā, pusaudžiem svarīgi visas darbības saprast. Adaptīvi pusaudži lieliski tiks galā visās situācijās, jo pusaudžu smadzenes ir fleksiblas, citādi ar tiem, kuriem grūtāk ar adaptēšanos dažādās situācijās, pauž Konstantinovs.
Pusaudžiem atgriešanās skolā ir stress jebkurā situācijā.
Šajā gadījumā pusaudžiem pozitīvs efekts būs situācija, kurā ir stingri noteikti soļi un noteikumi skolā.
Pats svarīgākais –
lai pusaudžiem ir svaigs gaiss un iespēja izkustēties, tas ir tikpat svarīgi kā akadēmiskās zināšanas, kuras skolēni skolā iegūs.
Tāpat svarīgi pusaudžiem stāstīt, kā sevī atpazīt, ka stress smadzenēs ir pārāk liels, jo lielā skolēnu pulkā pedagogi nepamanīs, ka pusaudzis jūtas slikti. Viens no četriem pieciem pusaudžiem piedzīvo kādas grūtības, 30% no šiem nepieciešama palīdzība (tie ir aptuveni dati, jo pētījumi nav veikti).
Kristiāns pats pārdzīvojis trauksmi un depresiju. Viņš uzskata, ka jaunieši šīs sajūtas nevēlas izrādīt, iet uz skolu un izliekas, ka viss ir kārtībā. Pusaudžiem šajā situācijā ir nepieciešams atbalsts.
Nils Sakss Konstantinovs aicina vecākus un pusaudžus runāt ar skolas psihologu; ja situācija ir sarežģītāka, tad jāmeklē palīdzība.
Kristiāna pieredze ar skolas psihologu bija negatīva, viņš uzskata, ka skolu psihologiem nepieciešams augstāks zināšanu prasību uzstādījums.
Pusaudži jāaudzina, lai stiprinātu viņus tikt pāri grūtībām, kuras dzīvē noteikti būs, uzsver Nils Sakss Konstantinovs.
