Attiecības var īstenoties virtuāli un reālajā vidē, “primāri tā ir psiholoģiska lieta, kas notiek galvā”, tikai tad var notikt virtuāli vai reāli, skaidro bērnu psihoterapeits un Pusaudžu resursu centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs.
Virtuālās attiecības ir jauns fenomens, tāpēc no pētniecības viedokļa nav skaidrs, vai attiecības var notikt virtuāli, bet tās ir īstas un dzīvas, to nevar noliegt, bet jautājot – vai tu esi attiecībās, jājautā, vai šo cilvēku kādreiz dzīvē arī esi saticis?
Cilvēks ir sociāla būtne, un attiecības ir svarīgas. Viss, kas sekmē attiecību veicināšanu, ir pozitīvs faktors. Ja tam palīdz internets, tajā ir pozitīvs aspekts.
Nokļūšana no virtuālām attiecībām līdz reālām nav gluda un nereti netiek līdz īstajām attiecībām. Virtuālajās attiecībās ir gan ieguvumi, gan zaudējumi, virtuālajās attiecībās ir daudz vienkāršāk pieņemt lēmumus.
Režisors Uldis Cipsts uzsver, ka mūsdienu jaunieši ir tolerantāki un labāk pieņem dažādības, mazāk izmanto dažādas maskas.
Stress par attiecībām virtuālajā vidē ceļas no drošības jautājumiem, bet tas pats var notikt arī reālajā vidē, piemēram, nupat satikts cilvēks bārā arī nav pazīstams. Populārā frāze par attiecībām – iepazinos ar vienu cilvēku, bet beigās tas izrādījās pavisam cits cilvēks, ir tas, kā attiecībās notiek - gan reālās, gan virtuālās.
Iepazīstoties cilvēki dara to, ko darījuši vienmēr – zēni grib iepazīties ar meitenēm, meitenes gaida savus sapņu prinčus, tikai tagad to dara arī virtuālajā vidē, kur var uzsvērt savu skaisto pusi un ir arī riski, ka kādu var pazemot vai izsmiet, ar to saskaramies krietni vairāk, pauž Nils Sakss Konstantinovs.