Latvijas ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācijas "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle vecākus aicina atvērt durvis bērnu draugiem, tas daudz palīdz saprast par bērna uzvedību, attiecībām un iespējamiem riskiem.
Vecākiem jābūt kontrolei pār savu bērnu attiecībām, uzsver psihoterapeits un pediatrs Andis Užāns.
Pusaudžu periodam ir raksturīga separēšanās no ģimenes un vecākiem, ir pozitīvi, ka pusaudzis vēlas atdalīties, ne visā grib ar vecākiem dalīties. Neredzamā sasaiste starp bērnu un vecākiem ir saspēle – pusaudzim būs vēlme uzsākt pieaugušo dzīvi, bet vienalga vecāki zina, kur bērns ir, ko dara. No vienas puses, vecāki dod brīvību, no otras - pieskata, pauž Ķelle.
Ir daudz jautājumu, par kuriem runāt pusaudžu brīvības aspektā. Kā piemēru Užāns min pieķeršanās uzvedības modeli.
Briesmu brīžos bērni meklē pieķeršanos pie vecākiem, pusaudžu gados, kļūstot impulsīviem, bērni izzina savas spējas ar riskantu uzvedību.
Caur riskantu uzvedību pusaudžiem jāļauj sevi izzināt, par pusaudžu pieķeršanās uzvedības objektiem kļūst draugi – pusaudži.
“Tur vienmēr sagaidāma neveiksme, bet tas ir vienīgais ceļš, kā izaugt,“ pauž Užāns.
Divu bērnu mamma Inga Oliņa uzskata, ka vecākam nav jādara bērnu vietā, bet jābūt instrumentam. Ja bērns uzticas, jūtas drošs, tad tā ir vecāku klātesamība bērnu dzīvē. Tāpat bērnam jādod izvēles brīvība pieņemt lēmumus.
Ķelle atgādina par riska aspektiem, piemēram, ir modē pusaudžiem rīkot ballītes, kur ir alkohols, uzskatot, ka vecākiem nevajag piekrist šādām ballītē. Ar pieaugušo pieredzi var prognozēt notikumus. Ir vecāki, kuri uzskata, ka ir jāļauj bērniem vieniem pašiem svinēt 15 gadu jubileju. Tā ir situācija ar draugiem, bet - kur ir tās robežas, jautā Ķelle.
Ieteikums vecākiem un bērniem kopā uzticamā sarunā pārrunāt dažādus riskus, lai vecāki pēc šīs sarunas var mierīgi gulēt, zinot, ka bērni zinās, kā rīkoties - ja kas notiks, zvanīs vecākiem.
Pie jebkuriem apstākļiem, vienalga, kas ir noticis, - zvanīt, ziņot vecākiem, zināt, ka vecāki vienmēr dosies palīgā.
Užāns uzsver, ka nav vienas pareizas atbildes, kā vecākiem rīkoties. Bērni jūt vecāku pieķeršanās stilu.
Vecākiem un bērniem jābūt sarkanajām līnijām, kur bērniem var sākties atkarība ar nopietnām uzmanības izmaiņām. Dažkārt ir nepieciešama profesionāļu palīdzība, ja ir dažādu vielu lietošana, spēļu atkarība un kas cits.
