Psihoterapeits norāda, ka ir noteiktas vajadzības katrā vecumā – pusaudžu vajadzības ir iet ārā, draudzēties ar vienaudžiem un pieaugušajiem, būt aktīviem, socializēties. Ja to nav iespējams apmierināt, tad attīstība tiek kavēta, pusaudžu smadzenes neattīstās tā, kā tas būtu nepieciešams.
Pasaulē novēro “paralēlo pandēmiju”, daudzviet to nosauc par mentālās veselības pandēmiju – kas slikts notiek ar pusaudžiem un jauniem cilvēkiem, un sliktums nāk ne no vīrusa un slimības, bet no ierobežojumiem. “Ir daudz vairāk cietušo, un parādās arī kritušie,” situāciju raksturo psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs.
Līdzīgi ir Latvijā, šobrīd jau var runāt par rezultātiem, kas skar pusaudžus un jauniešus. Liela daļa sabiedrības, kuru ģimenēs ir pusaudži, jau to pamanījuši – sekmes pasliktinās, jaunieši ir mazāk aktīvi; ir grupa, kuriem problēmas ir vairāk izteiktas, viņu domas pārņem izdzīvošana pandēmijā.
Pirms nonāk pie psihoterapeita, ir jāzina pirmā psiholoģiskā palīdzība, to sauc par plaukstas likumu – pieci soļi:
- Mēģināt palīdzēt pašam sev.
- Vērsties pie drauga – to izmanto pusaudži.
- Atrodi pieaugušo, kuram uzticies.
- Krīzes telefons 116111.
Pusaudžu vecumā ir izplatītas domas par pašnāvību, bet tagad tās ir ļoti bieži, jo
pusaudži nespēj domāt ilgtermiņā, viņiem sāk likties, ka tas, kas notiek tagad, nekad nebeigsies.
Līdz šim esam fokusējušies uz saslimšanu ar Covid-19 un slimības sekām, bet nav pārstāvēta tā sabiedrības grupa, kura no ierobežojumiem cieš visvairāk – pusaudži, par viņiem domā vismazāk, uzsver Konstantinovs.
Nopietni jāpadomā vai ierobežojumi, kuri ir pusaudžiem, ir tiešām ļoti nepieciešami.
“Glābjot dzīvības, zaudē daudzu dzīves,”
uzsver Konstantīnovs.
Pusaudža dzīvi iezīmē rituāli, nepieciešams drošā veidā dot iespēju ievērot rituālus, jo tos nebūs iespējams atgūt – žetona vakars, izlaidums vai kas cits. Jau tagad pusaudži mēdz satikties, tikai nedrošā veidā.
Mentālās veselības sekas var būt ilgtermiņā un visaptverošas. Sekas var būt gan ekstrēmas (atkarības, cietums), bet var būt arī mazāk ekstrēmas; sekas izpaužas tā, ka viņi ir mazāk efektīvi sabiedrības locekļi. Pasaules Veselības organizācija aprēķinājusi, ka depresija būs lielākais drauds valstu ekonomikām.
Veselības ministrija pērn apstiprināja mentālās veselības plānu, kurā bija lemts arī, ka Pusaudžu veselības centrs palīdzēs 200 pusaudžiem. Taču Pusaudžu veselības centrs nebija veidots kā krīzes risinājums Covid-19 pandēmijai, uzsver psihoterapeits.
Psihiskās veselības aprūpes plāns ir svarīga iniciatīva. Ir jautājums, kā šo milzīgo naudu izmantot. Finansējums palīdzībai pusaudžiem ir paredzēts Bērnu slimnīcai, Bērnu slimnīcas fondam. Valsts, dodot investīcijas, izveidoja lielu un smagnēju, dārgu birokrātisku sistēmu. Pusaudžu veselības centrs domāja par fleksiblu sistēmu, lai varētu palīdzēt pusaudžiem tur, kur viņi ir. Nākamgad piedāvās ieviest vaučeru sistēmu, lai nauda seko nevis iestādei vai fondam, bet pusaudzis var saņemt palīdzību pie tā speciālista, kur vēlas, situāciju raksturoja pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs.
