Visticamāk, katrs no mums kādā dzīves posmā ir pieredzējis, ko nozīmē izdegšana, – kādam simptomi izpaudušies viegli un ātri izzuduši, ja cilvēks uz pirmām pazīmēm reaģē nekavējoties. Savukārt cits tās var nepamanīt un ieslīgt arvien dziļākā izdegšanā, kas var novest līdz depresijai.
"Izdegšanas sindroms pats par sevi ir hroniska darba vides, stresa radīts rezultāts. Ja runājam par jaunajām mammām, protams, neskatāmies uz to kā uz darbu. Jaunajām mammām, kas 24/7 ir kontaktā ar bērnu, tas prasa lielus emocionālos resursus, tādēļ vecāku kontekstā emocionālā izdegšana raksturojas ar trīs simptomu grupu," norādīja Valaine.
"Vispirms tas ir emocionālais izsīkums. Tātad emocionāli nav spēka. Mammas bieži šo sajūtu raksturo, – ka es jūtos izsūkta, iztukšota, ka manī nekā nav," viņa skaidroja.
Bieži vien sievietes šo sajūtu apraksta ar tādiem vārdiem, kā "jūtos kā zombijs", ka, mostoties no rīta un plānojot dienu, jau to vairs negribas, jo zini, ka visu dienu kādam kaut ko no tevis vajadzēs, bet tam emocionāli nav spēka. Emocionāls izsīkums var kombinēties ar fiziska noguruma sajūtu.
"Nākamā simptomu grupa ir emocionāla distancēšanās. Lai saglabātu to mazo emocionālo resursu daudzumu, kas ir palicis, ieslēdzas tāds režīms, kad mēs darām tikai pašu minimumu.
Izdegšanas stāvoklī mammas ir spējīgas fiziski parūpēties par bērnu, bet emocionāli viņām nav spēka. Viņas izdara minimumu, bet viņām ir grūti iesaistīties spēlēs," norādīja Valaine.
Trešā grupa ir personīgo sasniegumu mazināšana, kad vairāk nav prieka būt kopā ar bērnu, būt mammas lomā, ir izmainījusies perspektīva, kādam jābūt vecākam.
"Lielākoties pirms tam vecāks ir domājis, ka es centīšos, es darīšu labāk, kā man bija, un tā tālāk, bet tad attopas tādā momentā, ka vairāk to nespēj. Tad ienāk klāt arī vainas izjūta un kauns, jo vecāks saprot, ka kaut kas nav [kārtībā], un sevi pie tā vaino, bet diemžēl vainošana nepalīdz no šī izkāpt," Valaine atzina.
Izdegšanas sindroms augstā pakāpē nozīmē, ka simptomi, emocionālais izsīkums, distancēšanās un minētā sajūta par sevi mammas lomā, nozīmīgi ietekmē kontaktu ar bērnu – sievietei ir grūti funkcionēt, grūti komunicēt ar bērnu, būt gādīgai mammai.
"Lielākoties mammas jūt, ka kaut kas īsti nav, ka viņas ir pārgurušas, bet daudzām mammām ir raksturīgs perfekcionisms, vēlme visu izdarīt rūpīgi, pareizi, korekti, pēc labākajām vadlīnijām un tā, ko raksta grāmatās. Šīs mammas var nesaprast, ka viņas ir izdegušas. Tas, ko viņas jūt, ir trauksme un vainas izjūta, viņas jūtas kā sliktas mammas un pārmērīgi cenšas. Tas ir viens no veidiem, kā mamma var saprast, ka viņa izdeg, – ja viņai parādās šāda sajūta," norādīja Valaine.
Izdegt var gan jaunas mammas ar vienu bērnu, gan daudzbērnu māmiņas. Biežāk gan to piedzīvo sievietes, kuras audzina bērnu vienas pašas.
"Ja mamma ir izdegusi, viņai ir grūti būt klāt esošai un sniegt bērnam emocionālo atbalstu. Reizēm bezspēks vai nogurums ir tik liels, ka mammai jau paliek grūti parūpēties arī par fiziskām lietām, bet tad jau klāt var būt arī depresija," stāstīja Valaine.
"Vecāku izdegšanas sindroms ir bīstams ar to, ka pieaug risks nevērībai pret bērnu un visa veida vardarbībai.
Ja mamma ir izdegusi un viņu viss kaitina, bet pretī nāk bērns, kurš arī adekvāti reaģē uz to, ka mamma viņam nav klāt, un viņš ir dusmīgs, viņš raudās, metīs mantas pa gaisu, tad [mamma] var neizturēt. Mums ir jādomā, kā no šīm situācijām izvairīties, jādomā par to, kā piesaistīt resursus, lai mamma var atgūties," viņa uzsvēra.
Pirmais solis, kas jāsper, kad vecāki pamana sevī izdegšanas simptomus, ir vizīte pie psihiatra. Uz valsts apmaksātiem psihiatriem mēdz būt rindas, taču speciālisti ir pieejami un pratīs palīdzēt.
