"Spēja sarunāties ir laba lieta pāru attiecībās. Svarīgi, ka pāra attiecībās vēlas izrunāties arī par grūtiem jautājumiem,"
saka psihoterapeite Gunta Jakovela.
Psihoterapeits Māris Siliņš, risinot attiecību jautājumus, pāriem iesaka izdalīt svarīgos un mazāksvarīgos jautājumus. To ir grūti izdarīt, jo jebkurš jautājums ir svarīgs. Var izdalīt atšķirības ieradumos, kuri būtiski neietekmē otru cilvēku. Būtiska ir otra cilvēka pieņemšana bez strīdiem, jo par ko strīdēties pietiks. Ir daudzi jautājumi, kuri jārisina, jo rīcība ietekmē otru cilvēku – finanses, mājas saimniecības aprūpe, seksuālā dzīve un citas lietas.
Lielākoties pēc palīdzības vēršas pāri krīzē. Iespējams, pāris strīdas par kādu mazsvarīgu lietu, tā patiesībā risinot kādas citas svarīgākas problēmas. Parasti pāri saka, ka attiecību sākumā varēja sarunāties, bet tad kaut kas notika un vairs nevar sarunāties, novērojusi Jakovela.
"Paaudzes ir klātesošas pat tad, ja tās nav klāt. Mēs katrs nākam no savas ģimenes ar savu vērtību un pieredzes bagāžu, otram cilvēkam arī ir šī bagāža, ģimenei jāvienojas, ko ieviesīs savā ģimenē. Vecāki nevar likt vecvecākiem ievērot jaunās ģimenes noteikumus, jo katram no vecvecākiem ir sava pieredze."
"Mēs esam noteiktas dzimtas, cilvēku loka daļa un turpinājums, jāsaprot, kas ir veidojis katra vērtības, kāda ir emocionālā pieredze, tā ir sevis pazīšana,"
pauda Siliņš.
Iznāk attiecībās piekāpties. Piekāpties iznāk abām pusēm, ja piekāpjas ilgstoši viena puse, tad attiecībās sāk sevi zaudēt, nobriest krīze. Veidojot attiecības, nonākam pie tā, ka ir kādi sensitīvi jautājumi – pirmā reakcija ir izvairīties no šī jautājuma risināšanas. Tam ir cena – rada plaisu un cilvēki sāk atsvešināties.
