Ir normāli, ka mēs salīdzinām sevi ar citiem, tas ir tikai normāli. Tiklīdz mēs esam vairāk par vienu, mēs sevi salīdzinām ar citiem, domājot, vai esam atbilstoši videi, vai tajā iekļaujamies, pauž psihoterapeite Diāna Zande.
Pusaudžu vecuma attīstības iezīme ir iekļaušanās un draugi, tad salīdzināšana – vai es esmu tāds pats kā pārējie?
Pusaudžu vecumā vienaudži kļūst par paraugiem, etaloniem, kuriem tiecas līdzināties, identificēties.
Uzziņai: 52,6% mājsaimniecību pēc pašu vērtējuma pieskaita sevi vidusslānim, 39,4% uzskata, ka dzīvo zem vidusslāņa līmeņa, 3,4% domā, ka ir turīgāki nekā vidusslānis. Avots: Swedbank finanšu institūts, SKDS, 2018.
Iepirkšanās un dārgas drēbes ir statusa pazīme, no tā bieži cieš skolēni, kuru vecāki “dārgo” iepirkšanos nevar atļauties.
Vecumā no 10 līdz 18 gadiem bērni savu popularitāti bieži mēģina nodrošināt, izvēloties dārgus aksesuārus, brenda apģērbus un apavus.
Vecākiem ir jāpzinās, ka bērni grib piederēt, pusaudžu gados ir vēlme līdzināties pārējiem. Pusaudžu gados vizuālais izskats ir svarīgs, kaut sakām “neskati vīru no cepures”, bet paši vecāki skata vīru no cepures un to bērnam māca, sakot: “Mati nav sakārtoti, kā tu izskaties, sakārto kreklu, uz tevi skatās!”
“Tātad mēs iemācām to, ka uz tevi skatās!” pauž Diāna Zande.
Vairums pusaudžu jūtas nepārliecināti par sevi. Visdrošākais un vienkāršakais veids, kā iegūt pārliecību – atbilstot vēlamās grupas noteiktajiem “bagātības” standartiem.
Pusaudzim ir nepieciešama atzīšana un cieņa. Naudas trūkums rada abpusēju neiecietību – vecāki pusaudzim pārmet, ka pārāk daudz tiek prasīts, pusaudzis – ka pārāk maz tiek dots.
Nauda ir viens no galvenajiem ķildu cēloņiem mājās, jo tās trūkums atkailina emocijas un iedzen stresā.
Drēbes, ko uzģērbj, ir siltumam, bet labi, ja var uzģērbt skaistas drēbes, tādas drēbes, kuras piestāv, gaumīgas drēbes, ar to nodarbojas mode. “Ja ar bērnu par to runā, viņš reāli jūtas droši tāds, kāds ir, ne izliekas, “uzsver psihoterapeite.
Ja vecāki palaiduši garām sarunas un pusaudzis prasa vecākiem kādas lietas, jo citiem kas tāds ir, tad vecākiem jārunā ar bērnu – kāda vajadzība ir aiz iekārotās mantas: vai tiešām tāda manta ir visiem, ko bērns iegūs, ja būs šis krekliņš vai telefons.
Latvijā ar ģimenes finansiālo situāciju ir apmierināti 12% iedzīvotāju. Avots: “Baltic International Bank Latvijas barometra”pētījums.
Ko darīt jauniešiem, kuri jūtas slikti? Nevar pateikt “neņemiet to galvā”, jo bērniem tas ir sāpīgi. Psihoterapeite rosina jauniešus neiesprūst sajūtā “es nevaru”.
“Es nevaru šobrīd, bet mana dzīve ar to nebeidzas, es noteikti varu kaut ko citu, esmu noteikti spējīgs kādā jomā. Kad es pieaugšu, visticamāk, es nopirkšu krekliņu, kādu man gribēsies, un varbūt man nemaz tas krekliņš nebūs svarīgs. Mēģināt tajā brīdī nesabrukt tā, it kā sabruktu visa pasaule. Man nav tikai krekliņš, man nav tikai telefons, un tas nav viss par mani, es esmu daudz vairāk nekā tās lupatas, kas man mugurā, nekā tā “bilde”, kuru es nesu.”
