Kā bērnu ietekmē spēlēšanās ar rotaļu ieroci un pusaudzi darbošanās ar īstu ieroci treniņos vai medībās? Vai bērnu interese par ieročiem ir neizbēgama, un kā vērtēt atbildīgās Saeimas atbalstu izmaiņām Ieroču aprites likumā, kas ļautu medībās šaut arī pusaudžiem no 16 gadu vecuma, spriež Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija”.
Saeimas deputāti 31. janvārī atbalstīja priekšlikumu atļaut 16 gadus sasniegušiem pusaudžiem medībās izmantot ieročus. Lēmums raisījis plašas diskusijas, kā šāda atļauja lietot ieroci varētu ietekmēs nenobriedušu prātu, vai lēmums nav drauds sabiedrībai.
Šaušana kā sports
Sporta šaušanas treneris Juris Gabranovs uzsver, ka, pirms sākt trenēties šajā sporta veidā, jāskatās, vai bērns ir gatavs šaušanas treniņiem. Likums nosaka, ka to var darīt bērni no 12 gadu vecuma.
Treneris uzskata, ka jāvēro bērns: ja bērns pie šāviena satrūkstas, tad nav gatavs šaušanai. Ne tikai bērniem, arī pieaugušajiem jābūt psiholoģiski gataviem darbībai ar ieroci: “Ir grūti iedomāties, bet arī pieauguši cilvēki pēc šāviena apjūk.”
Treneris vērš uzmanību sporta specifikai – sportisti vēlas labot savu rezultātu.
Mednieku dinastijas pieredze
Mednieku ģimenes pārstāve Jogita Berce uzskata, ka bērns medībām ir nobriedis vēl pirms 16 gadiem. Viņas ģimenē bērni kopā ar tēti gāja medībās, meita pat no astoņu gadu vecuma ar tēvu kopā gāja mežā, iepazīstot dabu, dzīvniekus.
Mamma uzskata, ka nav iemesla bažām par jauno likumu, jo jaunieši uz medībām dosies kopā ar pieaugušajiem.
Izzināt dabu un šaut uz dzīvnieku ir divas atšķirīgas lietas, bet Jogita Berce uzskata, ka dzīvnieku jaunais mednieks varēs nošaut tad, kad būs gatavs tam.
Jogitas dēls Niks Bercis stāsta, ka pirmās medības bija pīļu medības, gāja līdzi tēvam, meklēja nomedītās pīles. Vectēvs no astoņu gadu vecuma ļāva tīrīt bisi. 16 gados nokārtojis mednieku apliecību, uzsverot, ka jautājumu klāsts eksāmenā ir plašs un eksāmens sarežģīts.
Roberts uzskata, ka atļaut šaut no 16 gadu vecuma ir atbalstāmi. “Ja esi nomedījis, ar medījumu jātiek galā, ja nevari, nespied gaili,” saka Roberts, uzsverot, ka galvenais nav medījums, bet būšana dabā.
Roberta māsai ir 11 gadi, viņa arī kopā ar vecākiem un brāli dodas uz medībām. Brālis Niks ir mācījis māsai filēt nošautās pīles. Mamma Jogita uzsver, ka tā ir daļa no virtuves.
Jogita Berce uzsver, ka daudzās valstīs kopā ar pieaugušo var iet jau no 14 gadu vecuma, citviet no 16.
Jogita akcentē, ka par drošību runā arī prasības jauniešiem - obligāti mednieku apliecība, šaušanas apmācības, jānokārto eksāmens, ierocis nepiederēs pusaudzim, visu stingri reglamentē ieroču aprites likums.
Bīstamā agresija
Psihodinamiskā psihoterapeite Inese Putniece uzsver, ka šim jautājumam ir divas daļas – viena ir interešu grupa, kura šo jautājumu aktualizē.
“Bet pēc būtības (par atļauju šaut medībās) teiktu “nē”, jo psihes nobriešana ir komplicēts process. 8, 9, 12 gadus veci bērni līdzi uz medībām – tie ir bērni, par kādu psihes nobriešanu varam runāt?
Jaunākie pētījumi rāda, ka sievietēm psihes briedums ir 25 - 27 gados, vīriešiem 26 – 30.”
Nenobriedušas psihes reakcijas var būt individuālas. Jo nestabilāka psihe, jo šādās situācijās būs sakāpināta reakcija. Mūsdienu problēma ir pārāk sakāpināts jutīgums un jūtīgums. Mums ir divi pamatinstinkti – agresīvais un libido. Jo ātrāk tos kairinām, jo vairāk iespēja izraisīt nevēlamu reakciju.
“Medības ir hobijs, bet tas nav veids, kā iepazīt dabu, tas ir pārspīlēti teikts,”uzskata Inese Putniece.
“Vai cilvēki apzinās, ka medības ir slepkavība?” jautā kāds radioklausītājs, atceroties, ka pat bērnībā redzētās cūku bēres atstājušas traumu uz visu dzīvi. “Ne jau ļauj šaut, ļauj nogalināt.”
Medniece Jogita Berce uzskata, ka dzīvnieku nenoslepkavo un nenogalina, bet nokauj vai nomedī.
Psiholoģe uzsver, ka bērns kā vērtība mums ir tikai no 20. gadsimta sākuma, varam runāt par to, ka glabājam mednieka gēnu, bet senāk medības bija izdzīvošanas notikums, tagad tā nav. Nokauj vai nomedī, vienalga, bet dzīvnieki ir dzīvas būtnes.
Ja iepriekš agresīvais impulss garantēja izdzīvošanu, tad tagad tā nav. Mēs liekam aizliegumu agresīvām filmām, piemēram, jo tas ir kairinājums agresīvam impulsam.
Psihoterapeite uzsver, ka likumdošanu nevar katram gadījumam uzrakstīt atsevišķi, bet vajadzētu atrast kādu konsensusu. Nevajag šo romantizēt un piešķirt apbrīnas pakāpi. ASV ir piemērs, kas notiek ar šaujamieroču biznesu, tur domā, kā to samazināt.
Ierocis rokās ir varas pozīcija, katram jāsaprot, kā reaģē uz šo situāciju. Medības nav vienīgais, kas cilvēkā atmodinās vardarbību, bet var notikt.
“Mani dara bažīgu tas, ka medībās par bērnu ir atbildīgs pieaugušais, kā to izdarīt? Var tikai priecāties, ja medībās nav klātesošs alkohols. Kas tad notiks?” jautā Inese Putniece.
Jau ziņots, ka Valsts kontrole neatbalsta Ieroču aprites likumā plānotās izmaiņas, kas ļautu medībās šaujamieročus izmantot jau no 16 gadu vecuma. Priekšlikums par šādas normas iekļaušanu likumā ir virzīts bez pietiekama ietekmes novērtējuma, par to nav notikušas konsultācijas, un ir saņemti vairāku organizāciju iebildumi par šādas normas neatbilstību bērnu tiesību aizsardzības principiem, paziņojumā medijiem norāda Valsts kontrole.
Arī vairākas nevalstiskās organizācijas – nodibinājums «Centrs Dardedze», organizācija «Skalbes», Latvijas Cilvēktiesību centrs, biedrība «Centrs Marta» un biedrība «Latvijas ainavas» – 13. februārī iesniedza visām Latvijas Republikas Saeimas frakcijām, kā arī Latvijas Republikas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai iesniegumu ar kategorisku prasību nepieļaut līdzšinējo tiesiskā regulējuma maiņu «Ieroču aprites likuma» 14. pantā, pazeminot vecuma cenzu (no 18 uz 16 gadiem) šaujamieroču izmantošanai medībās, aicinot nepieļaut, ka tādas izmaiņas bez pienācīgas visas sabiedrības iesaistes apspriešanā pieņemtu Saeimā trešajā lasījumā.
