Veidojot rubriku “Vecāku šķiršanās un bērns” domājam par bērnu vecāku šķiršanās procesā. Līdz šķiršanās sākumam un pēc šķiršanās dažreiz vecāki nespēj cieņpilni izturēties, viņi nemitīgi strīdas, strīdi notiek arī bērnu klātbūtnē. Psiholoģe Inese Putniece šādu situāciju raksturo kā “vecāku dzīvi intensīvā emocionālā putrā.”
"AMIGO" veiktajā pētījumā (2015) "Bērnu laimes ienaidnieki Latvijā" secināts, ka Latvijas bērni galvenokārt ir nelaimīgi tāpēc, ka viņu vecāki strīdas. Vecāku strīdu dēļ agresīvi un dusmīgi kļūst arī viņu bērni.
Ir ģimenes, kuras tā arī visu mūžu kopā nodzīvo – strīdoties. Psiholoģe saka, ka tā arī var, var izvēlēties tādu attiecību modeli, bet nevajag aizmirst par bērnu, kurš šādus strīdus dzird un redz.
Lai ilustrētu strīdu tēmu ģimenē, kurā aug bērni, publicējam Sergeja bērnības stāstu. Viņš uzauga ģimenē, kur vecāki mūžīgi strīdējās. Jāpiebilst, ka Sergeju uzrunāju es, savu stāstu viņš piekrita izstāstīt tikai anonīmi – tāpat kā visi citi uzrunātie.
Mums apmēram puse no noslēgtajām laulībām tiek šķirtas, bet par to cilvēki nerunā, kaunas, ka ar viņiem kas tāds ir atgadījies.
Sergeja stāsts
Sergejam ir pieauguši bērni, ar kuriem viņam ir lieliskas attiecības, tik labas, cik vien viņš tās prot veidot, tādas, kā bērnībā, zem galda sēžot vecāku konflikta laikā, sev zvērējās izveidot.
Sergejam ir brālis un māsas, ģimenē četri bērni. Ar tēvu attiecības nebija ne siltas, ne atklātas, lielākās bailes bija no vecāku strīdiem. Konflikti bija bieži - cik vien Sergejs atceras, mamma ar tēvu strīdējās, strīdējās pat par mazākajiem niekiem. Dažreiz tikai skaļāka vārdu pārmaiņa, dažreiz tēvs pat pacēla pret mammu roku. Ja bija lielais strīds, bērni, saspiedušies cieši kopā, sēdēja zem galda. Bija bail.
Sergejs gan saka, ka tēvs pret viņiem nekad nav bijis tik bargs, viss bargums ticis mammai. Kad paaugušies lielāki, sākuši apspriest, kā strīdus mazināt, izdomājuši, ka mammai vajadzētu klusēt un neiesaistīties strīdos.
Strīdi bija dažādi, bet bērniem smagākie bija draudi par šķiršanos un bērnu dalīšanu. Kad bērni bijuši mazāki, tad baidījušies, ka kādi no draudiem varētu piepildīties, vēlāk tā jau bija ierasta runa, kurai neviens īsti neticēja.
Pēc kārtējā strīda kādu laiku tēvs izjuta tādu kā vainas sajūtu, centās neiesaistīties sarunās ar bērniem.
Sergejs saka, ka kādreiz bērnībā bērni runājuši, ka dzīve ģimenē būtu laba, ja nebūtu šo mūžīgo kašķu.
Negatīvs attiecību modelis
Psiholoģe Inese Putniece pauž, ka attiecības var tikt būvētas arī uz negatīvām emocijām, ar negatīvu piesaisti un neapzinoties, ka tādā veidā tiek nodarīts kaitējums bērnam. Vecāki savstarpēji konkurē, soda viens otru, manipulē - tā ir negatīva, pat patoloģiska tendence ar milzu kaitējumu bērnam. Visbiežāk šādā situācijā vecāki aizmirst, ka tajā ir iesaistīts arī bērns, ka destruktīvas attiecības ir diviem pieaugušajiem, kuri ir bērnam paši tuvākie.
“Ja jau pieaugušajiem patīk šāda dzīve - lūdzu, bet tādējādi terorizē un manipulē arī ar bērnu, kurš no tā mācās savstarpēju komunikāciju,” skaidro psiholoģe.
Ja divi pieaugušie strīdas, viņi to neapzināti nodod bērnam. Šādas attiecības visu sagandē, bērnam nav drošības sajūtas, ir iespējamas dažādas sekas.
Šādas situācijas bērniem ir traumatiskas, tās var padarīt bērnus nervozus, trauksmainus, uz agresiju tendēti bērni var kļūt izteikti agresīvi. Te iespējams psihosomatiskas simptomātikas plašs spektrs – miega, uzvedības problēmas, garastāvokļa maiņas, mācību problēmas.
Vecāki strīdu slēpj no bērniem, esot pārliecināti, ka ir lieliski konspiratori. Strīdi ietekmē bērnus pat tad, ja vecākiem šķiet, ka strīdi nenotiek bērnu klātbūtnē, bet bērni jūt attiecību nianses.
Bērni, nespējot šādu spiedienu izturēt, pat var lūgt vecākiem, lai šķiras, lai brauktu dzīvot kur citur, prom no otra vecāka, jo nav gatavi emocionāli izturēt šādu teroru.
Bērni vecākiem mēdz teikt: “Beidziet strīdēties, tas jau ir nogurdinoši”, bet vecāki paši to nesaprot.
Dažreiz vecāki strīdā apzināti iesaista bērnus, lai viņi redz, kā slikti rīkojas otrs vecāks; bērns ir kā ierocis, lai otru vecāku vairāk sāpinātu. Bet rezultātā bērns var justies vainīgs par vecāku nesaskaņu izraisīšanu, jo savā vecumā nav spējīgs saprast un izdarīt secinājumus par vecāku attiecībām.
Bērnam svarīgi zināt:
Vecāku strīdi nav viņa vaina, destruktīvas ir divu pieaugušo attiecības.
Bērnam jāstāsta vecākiem par savām sajūtām.
Vecākiem svarīgi zināt:
Bērni jūt vecāku attiecību nianses pat tad, ja strīdi notiek aiz aizvērtām durvīm.
Bērni var domāt, ka vecāku strīdos vainojami viņi.
No vecākiem bērni mācās savstarpēju komunikāciju.
Vecāku strīdi bērniem ir traumatiski, tie var padarīt bērnus nervozus, trauksmainus un agresīvus.
Neiesaistiet bērnus pieaugušo strīdos.
Konteksts:
Publicējam rakstu rubriku par vecāku šķiršanās ietekmi uz bērnu - ja tev ir savs stāsts, dalies ar to, tas var palīdzēt citiem šķiršanos padarīt bērnam mazāk traumējošu.
Ja tev ir savs stāsts, raksti, stāsti, dalies ar mums - [email protected].
Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzē pieejamā informācija liecina, ka, piemēram, 2017. gadā noslēgtas 13 150 laulības, šķirtas šajā gadā 5 943 laulības. 215 laulības šķirtas pirmajā kopdzīves gadā, 351 pēc piecu gadu kopdzīves, 229 pēc septiņiem gadiem, 335 pēc 10 gadiem, 299 laulības pēc 35 un vairāk laulībā nodzīvotiem gadiem. Lielākajā daļā no šīm laulībām ir bērni.
Centrālās statistikas pārvaldes dati uzrāda, ka 2019. gada pirmajos trīs mēnešos noslēgtas 1754 laulības, pēc iepriekšējiem datiem var paredzēt, ka daļa no tikko noslēgtajām laulībām tiks šķirtas jau pirmajā kopdzīves gadā, ļoti iespējams, ka ģimenē jau būs bērns.
Šeit minēti tikai oficiāli slēgtu laulību gadījumi, daudzi bērni dzimst nereģistrētās attiecībās.
