Ģimenes studija

Mūsdienu jauniešu izaicinājumi un iespējas tos īstenot Latvijā

Ģimenes studija

Teatrāļu ģimene no Liepājās - dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce un aktieris Sandis Pēcis

Pieaugušajiem būtu jāpievērš uzmanība bērna detalizētām zināšanām par seksualitāti

Psiholoģe: Seksuālo vardarbību pret bērniem grūti atklāt. Pārdzīvotais atstāj smagas sekas

Seksuāla vardarbība pret bērniem notiek, bet šos gadījumus ir grūti atklāt un vainīgos sodīt, jo visbiežāk tie notiek ģimenē, bērni par šiem nodarījumiem nevēlas runāt, jo ir gan neuzklausīti, gan varmāku iebiedēti. Gadījumu atklāšanā un palīdzības sniegšanā institūciju sadarbība ir sadrumstalota.

Seksuālā vardarbība pret bērnu ietver visas darbības, kas tiek veiktas pret bērnu un kuras pieaugušam cilvēkam sagādā baudu. Seksuālā vardarbība var notikt, arī nepieskaroties bērnam. Tas var notikt novērojot, izsekojot, demonstrējot bērnam dzimumorgānus, dzimumattiecības ar citu pieaugušo, ar bērnu kopā skatoties un pārrunājot pornogrāfiska satura literatūru un video, – tā seksuālo vardarbību pret bērnu raksturo centra pret vardarbību “Dardedze” valdes locekle Laila Balode.

Seksuālo vardarbību grūti atklāt

"Ģimenes studija" podkāstā:

 

 

 

  • Savā lietotnē meklē - Ģimenes studija.

 

Garums - 50 min; jaunas epizodes katru darba dienu.

No seksuālās vardarbības cieš bērni dažādā vecumā; tiek pieņemts, ka vairāk cieš meitenes. Vardarbība pārsvarā notiek ģimenē, tāpēc tā ir grūti atklājama. Bieži bērns nesaprot darbības, ko ar viņu dara, pie šīm darbībām pierod no mazotnes. Bērns nesaprot, vai pieaugušo darbības ar viņa ķermeni ir pareizas vai nav.

Valsts policijas kriminālizmeklēšanas pārvaldes psiholoģe Dace Landmane uzsver, ka mums zināma aisberga redzamā daļa, mēs neuzzinām par visiem gadījumiem.

Bērns nestāsta par varmācības gadījumiem vai arī bērns stāsta, bet pieaugušie viņiem nenotic.

Pieaugušiem jābūt pietiekamai informācijai par bērna vecumam atbilstīgu uzvedību, jāsaprot, par kādu uzvedību jāuztraucas, ko var ignorēt. Bērni seksuālu uzvedību atdarina arī tad, ja to nav piedzīvojuši, bet redzējuši. Laila Balode vecākiem iesaka iepazīties ar materiālu vietnē www.pasargabernu.lv – par bērna uzvedību dažādos vecumposmos.

Vardarbības sekas

Policijā saņem iesniegumus, kuros minētas bērnu uzvedības izmaiņas, tas policijai ir liels izaicinājums saprast, vai bijusi seksuāla vardarbība, ja ir tikai novērojamas pazīmes, bet bērns par to nerunā.

Bērni mēdz arī teikt: “Kas manā dzīvē mainīsies, ja es pastāstīšu, kas ar mani ir izdarīts?”

Noliegums, izstumšana, smagos gadījumos bērni ir emocionāli izkropļoti, jo varmācīgi pieaugušie bērnu dažādi uzpērk, dodot arī labas lietas.

Bērnībā piedzīvotais traucē pieaugušo dzīvē. Raksturīgi, ka, kļūstot par vecākiem, izvēlas partnerus, kuriem ir tendence darīt pāri bērniem, tā turpinot no paaudzes paaudzē seksuālus pāridarījumus. Seksuāla vardarbība atstāj ne tikai psiholoģiskas, bet arī sociālas sekas attiecību  veidošanā, partneru un draugu izvēlē, tajā, kādas attiecības valda draudzībā un partnerībā, pauž Balode.

Sekas ir emocionālā plānā – kauns, vaina, bailes un arī sociālā līmenī.

Bieži ilgstošas vardarbības rezultātā bērnam ir izkropļots priekšstats par seksuālām attiecībām.

Palīdzība cietušiem bērniem

Esam diezgan tālu ceļā no tā, lai teiktu, ka palīdzība cietušam bērnam ir sakārtota. Deformējums, kas ir radies šādā pāridarījumā, ir dziļš. Ir pietiekami grūti (īpaši attālos lauku rajonos) atrast speciālistus, kas varētu ar bērnu strādāt, labi orientētos šādā jomā.

Labklājības ministrijas bērnu lietu vecākā eksperte Ivita Krastiņa atzīst, ka ir sadrumstalotība pakalpojumu sniegšanā. Izstrādes stadijā ir bērnu mājas projekts, tas ir domāts bērniem, kas cietuši no seksuālas vardarbības un šādu noziedzīgu nodarījumu atklāšanas.

Balode uzsver, ka iesaistītajām institūcijām nav vienotas stratēģijas, to rāda “Dardedzes” pieredze.

Gudri un droši bērni ir mazāk pakļauti seksuālai vardarbībai, tādi bērni, kuri audzināti bez lielas kauna un tabu sajūtas par savu ķermeni.

Zināšanu saturam jābūt atbilstīgam bērna vecumam. Balode uzsver, ka svarīgi bērnam zināt – ja kāds aizskāris viņa ķermeni un liek turēt to noslēpumā, tad jāmeklē palīdzība.

KONTEKSTS:

Sabiedrisko mediju labdarības maratons “Dod pieci!” šogad pievērsīsies vardarbībai ģimenē – sarežģītam un daudzslāņainam tematam, runājot gan par emocionālo, fizisko, finansiālo un cita veida vardarbību ģimenes locekļu starpā, gan par sekām un rīcības scenārijiem, lai dotu iespēju sākt dzīvi no jauna.

Maratona laikā saziedotie līdzekļi tiks novirzīti Ziedot.lv ātrās reaģēšanas jeb krīzes fondam, sniedzot finansiālu atbalstu galvenokārt sievietēm un bērniem, kas grib izrauties no apburtā loka – aiziet no vardarbīgām attiecībām –, bet nespēj to izdarīt atbalsta trūkuma dēļ.

Jau šobrīd ir iespēja ziedot labdarības maratonam "Dod Pieci!” ziedot.lv mājaslapā. Sabiedrības saziedotie līdzekļi 100% apmērā caur Ziedot.lv nonāks to cilvēku rīcībā, kas cietuši no vardarbības.

Labdarības maratons “Dod pieci!” notiks no 17. līdz 23. decembrim. To rīko Latvijas Radio sadarbībā ar Latvijas Televīziju un sabiedrisko mediju portālu LSM.lv. Pirmo reizi projekta satura partneris būs Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica", kas vardarbības tēmu padziļināti pēta kopš pagājušā gada.

Statistikas dati liecina – katra trešā sieviete Latvijā atzinusi, ka ir piedzīvojusi fizisku vai seksuālu vardarbību ģimenē. Tas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksa vērtējums vardarbības jomā Latvijai ir 38,2, kas ir augstāks nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs (27,5).

Latvijā sievietes biežāk nekā vidēji Eiropas Savienībā cietušas no fiziskas vardarbības sekām – 84% sieviešu, kuras pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas ir piedzīvojušas fizisku un/vai seksuālu vardarbību, tās rezultātā saskārās ar veselības problēmām, psiholoģisku vardarbību piedzīvoja atkārtoti no esošā vai bijušā partnera, kā arī retāk ziņoja par vardarbības gadījumu, liecina Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksa dati.

Spriedzes dēļ Covid-19 ārkārtas situācijas laikā pavasarī par 35%  pieauga policijas izsaukumu skaits uz ģimenes konfliktiem: dienā bija vidēji 32 izsaukumi, bet pērn 21.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt