Tādējādi domas par suicīdu ir bērniem pat pirms pusaudžu vecuma. Šāda tendence bērnu vidū ir visai izplatīta.
Dziļuma gan uzsvēra, ka ne visos gadījumos rezultāts ir mēģinājums izdarīt pašnāvību.
Jautāta, ko darīt vecākiem, kuri uzzina, ka viņu bērni ir aizrāvušies ar tā saucamajām „nāves spēlēm”, psiholoģe pauda, ka „pats galvenais ir nemesties virsū ar kritiku un nosodījumu”.
Viņa iesaka un pati tā darītu – runāt ar bērniem, vaicājot, kā viņiem pietrūkst un ko tie vēlas no dzīves. Izaicinājums vecākiem šādās situācijās ir pierādīt bērnam, ka viņš ir īpašs.
Lielāka riska grupa ir bērni, kam ir zems pašvērtējums. Ar viņiem ir ļoti viegli manipulēt.
Tomēr, vēl iepazīstot internetu, vecākiem ir jāiemāca bērniem, kā rīkoties internetā – piemēram, nav par sevi jāatklāj informācija tīmeklī. Turklāt vairāk ir jāuzticas vecākiem, nevis svešiniekiem, tādējādi izslēdzot varbūtību, ka bērns pakļausies „nāves spēļu” noteikumam nestāstīt par spēli vecākiem.
Vēstīts, ka policija līdz šim norādījusi, ka ažiotāža ap „nāves spēlēm” ir nepamatota. Tomēr otrdien, 7.martā, Latvijas Radio vēsta, ka, iespējams, pēc aizraušanās ar kādu no „nāves spēlēm” šobrīd slimnīcā atrodas kāds ceturtās klases skolnieks. Par viņa dzīvību cīnās mediķi.
