Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (BTAI) Bērnu tiesību aizsardzības departamenta vecākā inspektore Baiba Skrabāne raidījumā “Ģimenes studija” min, ka 2018. gada sākumā veiktā datu apkopošanā no 81 pašvaldības 27 atbildēja, ka pašvaldībās ir diennakts pirmsskolas izglītības iestādes vai atsevišķas grupas bērnudārzos.
Baiba Skrabāne uzsver, ka svarīgi analizēt, kāpēc bērni apmeklē diennakts bērnudārzus, šādi fakti ir apkopoti. Daži vecāki norāda, ka nav darba laikam atbilstoša transporta, bērnu audzina viens vecāks, darbs beidzas vēlu vai strādā maiņu darbu, kādam no vecākiem ir garīga rakstura traucējumi, nespēj nodrošināt bērnu aprūpi, savā pašvaldībā nav bērnudārza un citi iemesli.
BTAI dara bažīgu fakts - vai diennakts bērnudārzs ir vienīgais risinājums. Bērniem atrašanās diennakts bērnudārzā ir salīdzināma ar institucionālu vidi. Jāsaprot, ka pirmsskolas vecumā bērnam veidojas piesaiste ar pieaugušo, bērnam ir jājūt, ka viņš nav viens, bet dārziņā to realizēt ir apgrūtinoši.
Diennakts dārziņam vajadzētu būt īslaicīgam risinājumam, ne ilglaicīgam.
“Svarīgi, vai pašvaldība ir maksimāli iesaistījusies palīdzības sniegšanā,” pauž Baiba Skrabāne. “Nevar būt situācija, īpaši, ja tajā ir iesaistīts bērns, ar kuru jātiek galā tikai ģimenei, ir jāiesaistās atbildīgajām iestādēm un institūcijām.”
Mamma Tatjana Osipoviča raidījumā dalās ar savu stāstu – viņas meita Gabriela diennakts bērnudārzu apmeklē jau otro gadu. Meitiņai ir īpašas vajadzības – autisms, epilepsija un redzes problēmas. Bērnam ar šādām veselības problēmām tuvumā nav citu iespēju.
Ir vecāki, kuri nestrādā, bet savus bērnus audzināšanā atstāj diennakts grupā. Piemēram, Daugavpilī ir pieņemti normatīvie noteikumi, kuri nosaka, ka vecākiem speciālai komisijai jāpierāda diennakts bērnudārza nepieciešamība bērnam.
Izglītības iestāžu pienākums ir izglītošana, tai nav jāpārņem sociālā dienesta atbalsta funkcijas.
Irīna Freimane no Iecavas novada pirmsskolas izglītības iestādes "Dartija" dalās ar savu pieredzi – bērniem nav emocionāli viegli palikt diennakti dārziņā, tāpēc vecākus aicina vismaz nedēļas vidū bērnu paņemt uz māju vai, ja iespējams, vakaros, pirms iešanas gulēt, paņemt bērnu mājās, lai bērns nakšņo mājās kopā ar ģimeni.
Irīna Freimane uzsver, ka “vislabākā vieta bērnam ir mājās ģimenē, bet, ja tas nav iespējams, jāizvēlas diennakts dārziņš. Smagākā diennakts daļa ir gulētiešana. Asaras un ļoti rūgtas asaras ir daļa no diennakts bērnudārza.”
Psiholoģe Andrija Likova akcentē, ka diennakts bērnudārzs ir atbalsts vecākiem, ne bērniem. Ja saviem bērniem novēlam visu labāko, tad pirmais ir attiecības ar emocionāli nozīmīgu cilvēku – vecākiem. Nekādi nevar piedāvāt bērnam izaugt, kā tikai caur veselīgām attiecībām, lai cik labs nebūtu dārziņš, nevar nodrošināt tuvas attiecības ar vecākiem. Izaugot grūti izrādīt prieku, baudīt tuvas attiecības, bērnam jāizaug vienam bez tuvu pieaugušo atbalsta. Lai veidotu ciešu piesaisti, pieaugušajam bērnam jāatbild tūkstošiem reižu – "jā".
Speciālisti aicina vecākus, pirms bērnam izvēlēties diennakts dārziņu, rūpīgi pārdomāt, vai tā ir vienīgā iespēja.
