Pandēmijas laiku pavadošā ilgstošā neziņa ietekmējusi mentālo veselību kā bērniem, tā pieaugušajiem. Jau mēnešiem dzīvojam stingru ierobežojumu režīmā – bērni neiet uz skolu, daudzi pieaugušie jau gadu strādā attālināti.
Cilvēku psiholoģiskā veselība cieš no pandēmijas. Cilvēki vairāk vēršas pēc palīdzības, to var novērot ārsta praksē. Pandēmijai ir raksturīga laika nobīde, sekas var parādīties vēlāk, situāciju raksturo psihiatrs, ambulatorās aprūpes centra “Veldre” vadītājs Māris Taube.
Psihiatrs, bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs Ņikita Bezborodovs uzsver, ka ierobežojumiem un pandēmijai ir īstermiņa un ilgtermiņa sekas. Tagad jau pēc pieejamiem datiem redz, ka ar stresu saistītu traucējumu ir vairāk, Latvijā pēdējā gada laikā pieaug to pacientu skaits, kas neatliekamā kārtā nonāk slimnīcā. Ar pusaudžu resursu centra pieredze rāda, ka palielinās jauniešu skaits, kas vēršas pēc palīdzības.
Latvijas pētījumi rāda, ka pacientiem riska faktori šajā situācijā ir jau iepriekš novēroti traucējumi, šajā laikā tie saasinās. Ir novērojama būtiska problēma – pandēmija aktualizē sabiedrības nevienlīdzību. Jaunieši, kuriem resursi un atbalsta situācija ģimenē ir labvēlīga, situāciju panes labi, bet, ja ir ģimenes disfunkcija, problēmas jauniešiem ir lielākas, situāciju raksturo Bezborodovs.
Visām pandēmijām ir cikliskums. Māris Taube uzskata, ka pavasarī mēs mobilizējāmies, visiem šķita, ka tūlīt pandēmija beigsies, bet tā nenotika; jauni gadījumi cilvēku psihoemocionālo stāvokli nospiež, arī vakcīnas bija cerība, bet to pieejamības problēma rada lielāku nogurumu sabiedrībā.
Problēmas ar vakcinēšanos Māris Taube uzskata kā lūzuma punktu: “Līdz tam [vakcinēšanas sākumam] mēs turējāmies braši”.
Bezborodovs aicina atcerēties, ka, lemjot par ierobežojumiem, jādomā par pandēmijas sekām.
Gan bērniem, gan pieaugušajiem šobrīd ir pieejama palīdzība, ja tāda nepieciešama garīgās veselības uzlabošanai. Bērnu slimnīcā cenšas sniegt palīdzību, prioritizējot pacientus pēc ģimenes ārsta nosūtījuma. Nekad nav bijušas tik lielas palīdzības iespējas pusaudžiem.
Speciālistu ieteikumi ir pieņemt situāciju, saglabājot ikdienas ritmu. Vecākiem būtiski atcerēties sākumā parūpēties par sevi, jo vecāki ir pusaudžu labākais resurss. Tāpat svarīgi atpazīt bērna grūtības un reaģēt uz viņa dotajiem signāliem. Pusaudžu vecums ir sarežģīts arī bez pandēmijas konteksta, bet, domājot par ilgtermiņa sekām, – pandēmija var ietekmēt arī mazākus bērnus, pauž Bezborodovs.
Aptaujā piedalījās vairāk nekā 2300 skolēnu visā Latvijā. “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns atzīst, ka viņam bija aizdomas, ka nomāktības jautājums pusaudžu vidū šajā laikā būs aktuāls, bet šī aptauja parāda, ka situācija ir kritiska. Jaunieši nekautrējās teikt, ka jūt trauksmi, dusmu lēkmes, depresiju.
