Nenotiek pietiekams darba un finansējuma ieguldījums prevencijā, lai strādātu ar mammu jau grūtniecības laikā un ar bērnu vēlāk, tā novēršot problēmas, domājot, kā pirmsākumā izslēgt augošās nelaimes sakni, pauž vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Zinām, ka daudziem bērniem ir dažāda veida grūtības – vienam no pieciem bērniem kādas, kas ietekmē viņa attīstību, vienam no 10 bērniem var noteikt jau diagnozi.
Jo agrīnāk atpazīstam grūtības, jo labāk varam palīdzēt, tas ir arī ekonomiskāk valsts līmenī.
Visas palīdzību sistēmas risina samilzušas problēmas, tad to ir grūti ietekmēt un tas ietekmē budžetu. Vieglāk ir to novērst preventīvi, pauda bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs.
Ja balstāmies uz to, ko pamana vecāki vai ģimenes ārsts, tad visas grūtības nevar pamanīt.
Agrīni atpazīt bērna grūtības var, ja ir regulāri skrīningi, bērna attīstība tiek regulāri izvērtēta ar pārbaudītām metodēm.
Tiek radīta e-vide, kur informācija saplūstu kopā, lai speciālistiem un vecākiem būtu pieejama informācija par bērnu. Tālāk būtu jāseko rīcībai, nākotnes plānus iezīmēja Pārresoru koordinācijas centra Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas konsultante Sigita Sniķere.
Bezborodovs akcentēja, ka lielākais izaicinājums – saprast, ko pareizi darīt ar iegūto skrīninga informāciju.
Ir nepieciešams dažāda līmeņa atbalsts. Svarīgi, ka regulāri papildina personāla zināšanas. Arī jālīmeņo atbalsta vietas, jākoordinē atbalsta sistēmas darbs, uzsvēra Sniķere.
