Ģimenes studija

Lietotnes, kas sniedz atbalstu vecākiem un palīdz plānot laiku ģimenē

Ģimenes studija

Bērnu no pornogrāfijas skatīšanās var pasargāt pieaugušo vērība un sarunas

Sociāli emocionālās mācīšanās prasmes vispirms jāapgūst skolotājam, lai mācītu bērniem

Profesore: Sociāli emocionālās prasmes nav mazsvarīgākas par akadēmiskajām zināšanām

Sociāli emocionālās mācīšanās laikā tiek apgūtas prasmes saprast sevi un citus, veidot pozitīvas attiecības ar vienaudžiem un pieaugušajiem, kā arī pieņemt atbildīgus lēmumus. Latvijā šīs pieejas iedzīvināšana skolā ar labiem rezultātiem notiek jau 10 gadus un ir nozīmīga gan skolēniem, gan visam skolas kolektīvam,  Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" pauž pedagogi, kuri piedalās šī projekta īstenošanā.

"Gimenes studija" podkāstā:

 

 

 

  • Savā lietotnē meklē - Ģimenes studija.

 

Garums - 50 min; jaunas epizodes katru darba dienu.

Latvijas Universitātes asociētā profesore Baiba Martinsone ir strādājusi pie šīs programmas izstrādāšanas un ieviešanas. Sociāli emocionālā mācīšanās Latvijas izglītībā jau pastāv 10 gadus, pasaulē tā jau pazīstama 30 gadus, dziļas saknes šai pieejai ir Ziemeļamerikā, pauž profesore.

Ne visi bērni, kuri skolā mācās labi, gūst panākumus, jo bez akadēmiskajām zināšanām jābūt personības īpašībām un spējām, tās ir sociāli emocionālās prasmes.

Sociālās un emocionālās prasmes var mācīt dažādos veidos, arī stundās, kur skolotājs tiešā veidā vada skolēniem šo prasmju mācīšanu, ar domu, ka jēga tam ir tad, ja tā ir visas skolas pieeja. Var mācīt arī netieši – dodot telpu dažāda veida diskusijām.

“Skolas uzdevums ir attīstīt bērnu personību”,

pauž Baiba Martinsone.

Neviens nepiedzimst ar sociāli emocionālām prasmēm, skolotājs ir bērna labais piemērs, tāpēc būtu labi skolotājam paskatīties uz sevi no malas, uzsver skolotāja Elīna Selēviča.

Emocionālām prasmēm skolā jāattīsta piecas kompetences - saprast, pārvaldīt sevi, saprast citus, veidot atteicības ar citiem un pieņemt atbildīgus lēmumus.

Sociāli emocionālā mācīšanās ir skolas kultūra, grūtākais ir šīs skolas vērtības iedzīvināt skolā, atrunājot, kā rīkoties dažādās situācijās, tā ar savu pieredzi šajā jomā dalās Guna Pudule no Iļģuciema vidusskolas.

Piemēram, pirmās klases bērni pēc brīvdienām ir emociju pilni, skolotāja rīta apli izveidoja pirmdienā, dodot bērniem iespēju runāt par savām emocijām. Svarīgi, ka skolēns stundā jūtas drošs, zina, ko stundā darīs, uz ko būs virzīta skolēna darbība, skolotājam jāakcentē pozitīvais skolēna darbā.

Skolotāja Linda Čakure uzsver, ka šī pieeja nav nekas jauns, svarīgi, ka skolā visi vienoti iet vienu ceļu uz mērķi. Neviens darbinieks skolā nav mazsvarīgs, tas jāpzinās visiem kolektīvā.

Svarīgs ir atbalsts skolotājiem, jo visi domā parasti par skolēniem, ne skolotājiem. Skolotājs ir cilvēks, ne robots, arī skolotāja enerģija un darba spējas var izsīkt.

Šīs programmas nav panaceja visu grūtību uzvarēšanai skolā, bet viennozīmīgi, ka tās rada skolas kultūru. Skolotājs ir situācijas daļa un ar savu uzvedību, attieksmi, piemēru var ietekmēt skolā notiekošo, skaidro Baiba Martinsone.  Jēdzīgas izglītības pamatā ir attiecību izveidošana ar bērnu, bez labām attiecībām nevar būt laba sadarbība. Emocionālas mācīšanās ideja ir preventīva kultūras situācijas uzlabošanai skolā.

Diemžēl bieži skolotājs skolā nonāk strupceļā vecāku uzstādījumu un gaidu dēļ, vecāki vēlas redzēt rezultātu, ko parasti mēra ar mācību sasniegumiem.

Pētījumi rāda, ka nav atšķirības skolas lielumam un bērnu skaitam sociāli emocionālās mācīšanās pieejas iedibināšanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti