Ar šo gadu skolas atbalsta personāls var novērtēt bērna prasmes un nolemt, kādi atbalsta pasākumi bērnam ir nepieciešami,
lai mācību darbu veiktu pēc iespējas kvalitatīvāk.
Disleksija ir specifiski lasīšanas traucējumi. Kā viena no problēmām lasīšanas traucējumiem tiek minēta bērnu nepietiekami attīstīta mutvārdu runa, pauž Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības zinātņu un pedagoģisko inovāciju nodaļas profesore Sarmīte Tūbele.
Tam piekrīt arī Liepājas Universitātes asociētā profesore, Balss un runas izpētes laboratorijas vadītāja un vadošā pētniece, Latvijas Logopēdu asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Trinīte, uzsverot, ka nav iespējams apgūt rakstu valodu, ja nav pietiekami apgūta mutvārdu valoda.
Rīgas Kultūras vidusskolas speciālā pedagoģe Ilze Jerāte organizē domnīcas vecākiem “Domu parks”, uzrunājot vecākus, kuru bērniem ir lasīšanas traucējumi. Domnīcā piesaista speciālistus, pedagogus.
''Erasmus+'' programmas ietvaros sadarbībā ar Latvijas Universitāti ir izstrādātas stimulējošas mācību spēles, lai pilnveidotu prasmes jauniešiem ar disleksiju.
Rīgas Kultūru vidusskolā ir vairāk nekā 800 skolēnu, Ilzes Jerātes redzes lokā 51 izglītojamais, ap 35 no tiem ir ar lasīšanas traucējumiem.
Baiba Trinīte raksturo procesu, kāds notiek skolā bērnam ar lasīšanas grūtībām – 1.klasē bērnam ir kāda nespēja lasīt, vēlāk tā dēļ parādās robi mācībās un tālākas sekas. Tāpēc nepieciešama palīdzība lasīšanā un vielas apguvē jau mācību sākumā, jo bērnam grūti konkurences vidē. Lai palīdzētu bērnam, nepieciešama visu iesaistīto personu cieša sadarbība.
Liepājas Universitātes veiktā pētījumā konstatēts, ka vidusskolas posmā nav bērnu ar lasīšanas traucējumiem, jo viņi lasīšanas problēmu dēļ neizvēlas mācības vidusskolā.
“Skolas sistēmā lasīšana ir kā filtrs – tiek bērns cauri vai ne,”
rezumē Trinīte.
Ja lasīšanas prasmes ir specifiskas, palīdzība jāsniedz logopēda kabinetā, bet svarīgi, ka logopēds pedagogus iepazīstina ar metodiku, kā ar šādu bērnu strādāt, uzsver Ilze Jerāte.
