Ģimenes studija

VBTAI pievērš vairāk uzmanības vecākiem, kas vieni audzina bērnus

Ģimenes studija

Ģimenes ēdienkarte: pasta ar tunci, veģetārais čili un biezpiena mafini

Pandēmija nojaukusi trauslās robežas dzimumu līdztiesības ievērošanā

Profesore: Šī situācija veicina nevienlīdzību ģimenēs; mēs runājam par mātēm, ne vecākiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Izmainītās dzīves situācija veicina nevienlīdzību ģimenē, lielākā nasta gulstas uz sievietēm. Ģimeņu, kurās veicamie pienākumi starp abiem vecākiem ir līdzsvarā, ir mazākumā. Tam pamatā ir sabiedrības pieņēmumi par sievietes lomu ģimenē, uzskatu maiņai nepieciešams ļoti liels laiks, pauž speciālisti raidījumā „Ģimenes studija”.

Mamma Zane Gaisa raidījumā stāsta, ka viņas dzīvē lielu izmaiņu šis laiks nav ienesis, jo darbs no mājas bijis visu laiku. Atšķirība, ka bērni ir mājās, jāpalīdz bērniem un jāpievērš viņiem vairāk uzmanības. Ģimenē ir pieci bērni. Situācija ir mainījusi dienas ritmu, ir jāizplāno dienā notiekošais. Darbs mājās, kad ir arī bērni mājās, ir neproduktīvāks, uzskata Zane.

Divu bērnu tētis Mārtiņš Buls tagad strādā attālināti, neiet uz darbu, bet cenšas ievērot ikdienas ritmu gan ar apģērbu, gan darāmo darbu. Darba laiks pamazām izplūst, jo dienā palīdz sievai mājas darbos, tad dara savus darbus vēlā vakarā.

Līga Bernāte ir mamma trim pirmsskolas vecuma bērniem, šobrīd strādā attālināti. Līga uzsver, ka ne viņas bērnu vecums, ne darba specifika neļauj strādāt pietiekami labi attālināti, šo jautājumu risina ar auklītes palīdzību. Kad nebija auklītes, ar vīru uz maiņām uzņēmās  bērnu pieskatīšanu.

Teorija iesaka darba kvalitātei ievērot darba ritmu, iekārtot darba vietu, bet ne visur un vienmēr to var izdarīt. Ne vienmēr to var izdarīt, ja ģimenē ir mazs bērns, jo bērns nesaprot, ka nedrīkst traucēt vecākiem strādāt.

Īsāku laiku darbam šādā ritmā var saņemties, bet, ja tas ir ilgtermiņā, tas var neizdoties,

pauž Līga Bernāte.

Zane Gaisa uzsver, ka šajā laikā prioritāšu izvirzīšanā ir jāatrod līdzsvars. Svarīgi, lai darbs ir padarīts labi, lai mājnieki ir apmierināti. Jānoliek malā perfektums, nekas nenotiks, ja bērns ko neizdarīs.

Rīgas Stradiņa universitātes maģistra studiju programmas "Sociālā antropoloģija" lektore un pētniece Diāna Kiščenko uzsver - ja finansiālie un laika resursi ģimenei atļauj, tad var menedžēt mājas dzīvi. Pētījumi rāda, ka

šī situācija veicina nevienlīdzību ģimenē, lielākā nasta gulstas uz sievietēm.

Kiščenko min, ka 20. gadsimts, kad sievietes vairāk iekļāvās darba tirgū, radījis jēdzienu par otro maiņu sievietēm, kuras pēc darba vēl gādā par mājas soli.

“Domājot par šo laiku un arī uzklausot mammu stāstus, man radās iespaids, ka pandēmija radījusi sievietēm trešo maiņu, jo viņām līdzās visiem iepriekš minētajiem darbiem ir jāvada bērnu mācīšanas process un jāiesaistās bērnu mācību procesā,” atzīst Kiščenko.

Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas asociētā profesore Marita Zitmane atzīst, ka satraucoši ir tas, ka runājām par mammām, kurām jātiek ar visu galā, nevis par vecākiem. Ģimenes, kurās darbu slodzi sadala, ir mazākā daļa. ''Latvijas faktu'' veikta aptauja noskaidrojusi sabiedrības uzskatus, ka vīriešiem ģimenē ir remontdarbi un materiālā nodrošināšana, bet mājas solis un bērnu aprūpe ir sieviešu pienākums, tad šajā situācijā tas ir vēl pastiprināti. Sabiedrības priekšstati mainās ļoti ilgstošā laikā, arī stereotipu „izravēšana” ir ilgstošs process.

Pētījumi liecina, ka viendzimuma pāru starpā ģimenes pienākumi tiek sadalīti vienlīdzīgāk. Tāpat pandēmijas laikā sievietes daudz mazāk iesniedz akadēmiskos rakstus dažādiem žurnāliem, bet vīrieši iesniedz par 50% vairāk rakstu, pauž Diāna Kiščenko.

Tas ir arī jautājums par harmoniju ģimenē un to, kādas sociālās lomas ģimenē mācās bērni.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti