Ģimenes studija

Mediācija Latvijā vēl nav iedzīvojusies. Vispopulārākā tā ir ģimenes strīdu risināšanā

Ģimenes studija

Trūkumi jauniešu veselības pratībā: kā tos novērst

Tehnoloģiju gads: iespējas vairāk iepazīstināt ar tehnoloģijām skolās

Profesore: Mēs sapņojam, ka Igaunijas izglītības sasniegumi pie mums nonāks vīrusa veidā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Šis mācību gads pasludināts par "Tehnoloģiju gadu". Tas paredz vēl plašākas iespējas skolām mērķtiecīgi parādīt saviem audzēkņiem informācijas tehnoloģiju iespējas no sākumskolas līdz vidusskolai. Raidījumā “Ģimenes studija” izskan viedoklis, ka šo mērķi realizēt var labi sagatavoti pedagogi, kuri prot skolēnus ieinteresēt un virzīt viņus savas zināšanas pielietot, radot ko jaunu.

Tehnoloģiju attīstība notiek visā pasaulē, medijpratība ir ļoti svarīga. Ar nākamo mācību gadu pamatskolā un vidusskolā piedāvās datorikas priekšmetus. Zināšanu bāze, kas jāiemāca bērniem, ir liela. Satraukumu rada fakts, ka matemātikas zināšanas skolēniem nav augstā līmenī, ko pierāda eksāmenu rezultāti.

Dabaszinību skolotājs Mārtiņš Gulbis no “Iespējamās misijas” uzsver nepieciešamību skolēnus ieinteresēt eksaktajos priekšmetos. Tam piesaista pulciņnodarbības, dažādus projektus, sadarbību ar uzņēmumiem. Nākotnes plānos ir augstskolu, “Iespējamās misijas”, Izglītības un zinātnes ministrijas sadarbība jaunu skolotāju sagatavošanā, jo jebkuras zināšanas skolā ir pedagogu sagatavotības jautājums.

Latvijas Universitātes profesore Linda Daniela uzskata, ka nepatikšanas ar pedagogu trūkumu jau ir sākušās, jo daudzās skolās nav pedagogu, meklē iespējas, kā tos piesaistīt, bet “tie ir tikai ielāpi.”

“Arī “Iespējamā misija” skolotāju problēmu jautājumā ir tikai ielāps,” uzskata profesore.

“Kas notiek skolā, ja bērniem jāiet uz pulciņu, lai dabūtu ko interesantu? Kāpēc tas nenotiek skolā?” jautā profesore Linda Daniela. Mārtiņš Gulbis uzskata, ka pulciņu skolotājiem ir lielākas iespējas sagatavoties nodarbībām, iespējams, arī cita darba pieredze, kas dod zināšanas.

Profesore uzsver, ka interesants mācību process nozīmē – intereses un kognitīvās slodzes balansu, jo vēlmei darīt ir jākombinējas ar vēlmi un iespēju kaut ko darīt. Ja entuziasts pedagogs iesāk ko interesantu, tad viņam tālāk ar pedagoģiskiem paņēmieniem jāprot virzīt skolēnu uz citu grūtības pakāpi, kas dod izaugsmi. Nevar būt tā, ka ir viss interesanti, bet skolēns paliek vienā plaknē, bez intereses ko pamēģināt un radīt ko jaunu.

Izglītība nedrīkst būt fragmentāra – “ienācu un ieinteresēju”, tāpēc darbam skolotāju sagatavošanā jābūt sistēmiskam.

Mēs sapņojam, ka sasniegumi izglītībā, kas ir Igaunijā, pie mums nonāks vīrusa veidā,

bet Igaunija pieņēma lēmumu, ka skolotājam jābūt ar maģistra grādu, pauž profesore Daniela, uzsverot izglītības kvalitātes nozīmi pedagogu sagatavošanā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti