Cilvēkam ir visattīstītākās smadzenes, kognitīvie procesi norit vissarežgītākajā pakāpē. Atmiņas nodrošināšanas process ir aktīvs un nepārtraukts. Smadzenēs notiek dažādi procesi – iegaumēšanas, atmiņas uzglabāšanas, aizmiršanas process. Noteiktos vecumposmos atmiņa strauji attīstās, bet tad ar laiku smadzeņu kapacitāte mainās.
Smadzenes ir 2% no kopējās ķermeņa masas, bet enerģijas patēriņš ir apmēram 20% no kopējā, smadzeņu darbības procesus raksturo P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Zanda Priede.
Viens ir smadzeņu kapacitāte un spējas, otrs – kā atcerēties, kā apgūt atcerēšanās procesu, uzsver "RigaBrain" saimnieks, ergoterapeits un smadzeņu treniņu pārzinātājs Pēteris Urtāns.
Pedagogiem ir jāmāk iemācīt bērniem atcerēšanās procesu. Cilvēki ir dažādi. Kognitīvai kapacitātei ir liela loma smadzeņu novecošanas palēnināšanai.
Jebkāda veida intelektuālas, fiziskas aktivitātes – vairāki faktori, kas ietekmē smadzeņu aktivitātes un novecošanos.
Rīgas Starptautiskās skolas skolotāja Ginta Kārkliņa dalās ar skolas pieredzi – bērni mācās dzejoļus, dziesmas, tekstus iestudējumiem, matemātikā vairākus uzdevumu risināšanas soļus. Pirmais – mācīties dažādas stratēģijas, lai to darītu – jāsaprot, kādēļ to darīt. Ne tikai automātiski iemācīt dzejoli, bet saprast, kur to izmantos. No galvas mācīts teksts palīdz apgūt jaunus vārdus, īpaši svarīgi tas ir, apgūstot jaunu valodu.
Teksta mācību procesam palīdz kustības, vēlāk atslēgas vārdi, grafiski attēlojumi un citas stratēģijas. Skola ir laiks, lai pārbaudītu sev labāko stratēģiju.
Zanda Priede uzsver, ka ar dzejoļiem trenējam mehānisko atmiņu – iegaumējam informāciju, atceramies jaunus faktus. Tas ir atmiņas veids, kas ikdienā ļoti nepieciešams, iegūstam aktīvi funkcionēšanu smadzeņu reģionu, tas ir ieguldījums nākotnē. Mācīšanās procesā svarīga ir satura izpratne, jo iekalšana ir īslaicīgs process.
Pēteris Urtāns uzskata, ka dzejoļi jāmācās, tas palīdz smadzeņu darbībai – “ko izmantosim, tas mums paliek, ko nerealizējam, tas mūs atstāj”. Mācīšanās procesā palīdz vizualizācija vai arī audio ieraksti, mācīšanās, to apvienojot ar darbību. Mācoties jāievēro pamata smadzeņu higiēna – miegs, nogurums, diennakts laiks.
Ja Pēterim Urtānam kā tētim jautātu – mācīt bērnam dzejoli no galvas vai ne, viņš atbildētu, ka noteikti, jo, nemācoties dzejoļus no galvas, bērns zaudē smadzeņu aktivitāšu spējas.
Skolotāja Ginta Kārkliņa uzsver, ka ne vienmēr visiem jārunā dzejoli publiski (tas var radīt stresu), stresu var noņemt, ja bērni dzejoli runā viens otram. Tomēr dzejas runāšanas process klasē palīdz iemācīties uzstāties un pierast būt uzmanības centrā.
Gatavojoties konkursam bērnudārzā, Linda Nauzere piecus gadus vecajam dēlam Ričardam bija iemācījusi 14 pantus garo Rūdolfa Blaumaņa poēmu “Tālavas taurētājs”.
