Masveida atbrīvojumi no eksāmena kārtošanas ir kliedzoša situācija, tā pagājušā mācību gada nogalē pauda bijusī izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece. Fakti tiešām bija kliedzoši – no centralizēto eksāmenu kārtošanas bija atbrīvots katrs desmitais skolēns, un bija pat kāda izglītības iestāde, kurā 90% skolēnu drīkstēja nekārtot obligātos noslēguma pārbaudes darbus.
Līdz šim no eksāmeniem varēja atbrīvot visus jauniešus, kuri varēja iesniegt ģimenes ārsta apstiprinājumu. Jaunieši, kuri ir atbrīvoti, vēlāk raksta iesniegumus, lai atļauj kādu eksāmenu kārtot, tas lika saprast, ka situācija jāmaina. Šis ir pirmais mācību gads, kad ģimenes ārsts nevar dot slēdzienu par bērna veselību (no 27. janvāra), skaidroja Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītājs Kaspars Špūle.
"Bērni, kuri saņem atbrīvojumu no eksāmena, pārsvarā ir ar psihiskiem, mentāliem, kognitīviem traucējumiem, tie ir bērni, kuri jau ir ārstu redzes lokā, ir saņēmuši jau dažādas speciālistu konsultācijas," situāciju raksturo klīnikas "Vesels bērns" vadītāja Ilze Zariņa.
"Pacienti, kuri vēlējās atbrīvojumus no eksāmeniem, tika nosūtīti pie speciālistiem, 70% nedevās pie speciālistiem, pazuda. Veselības sistēmu jaunā kārtība ļoti noslogos. Konsīlijs ir ne mazāk kā trīs ārstu apspriede, tas ir laikietilpīgs pasākums, grūti īstenojama.
Manā praksē ir vairāki gadījumi, kad pacienti nāk ar lielām šokolādēm un lielām acīm, sakot, ka nevar iet uz eksāmenu,"
ar pieredzi dalās ģimenes ārste no Liepājas Linda Reicle.
"Ir vesels kontingents – bērni ar diagnozēm. Varētu tiem, kuriem ir diagnozes, ļaut rakstīt zīmes. Pacientus, kuriem nav diagnozes, sūta pie speciālistiem. Šobrīd nav speciālistu pieejamība," pauda Zariņa.
Rīgas Rīnūžu vidusskolas direktors Deniss Kļukins uzskata, ka tikai šajā mācību gadā būs redzama īstā statistika. Pēdējos gados atbrīvojumu skaits krietni samazinājies, jo ir lielāka ģimenes ārstu kontrole.
Špūle arī akcentēja, ka vecāki bieži nav informēti par pieejamajiem atbalsta pasākumiem eksāmenā – atsevišķa telpa, ilgāks eksāmena laiks, psihologa klātbūtne un citi.
"Atbrīvojumi no eksāmeniem ir mantojums no padomju laikiem. Loģisks risinājums ir atbalsta pasākumi – ja skolēns mācās programmā ar atbalsta pasākumiem, tad, kārtojot eksāmenu, var tāpat saņemt atbalstu.
Ja mācību saturs nav pietiekami apgūts, tad eksāmenā skolēnam paasinās emocionālie stāvokļi, tāpēc ārsti grib pasargāt skolēnus," uzskata LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore, vadošā pētniece Dita Nīmante.
Zariņa pauda, ka jāmainās arī izglītības sistēmai: "Mēs īstenojam iekļaujošo izglītību, bet viss nedarbojas labi. Piemēram, pērn eksāmena grafiks bija ļoti noslogots."
