Prieks, satraukums un neziņa – bērnudārznieks jaunā mācību gada priekšā

ĪSUMĀ:

• Pēdējās vasaras dienas jāizbauda brīvā dabā.
• Mazuļu vecākiem jārūpējas ne tikai par bērnu, bet arī par savu emocionālo labsajūtu.
• Bērnudārzi iemācījušies sadzīvot ar Covid-19 ierobežojumiem un tiek galā labi.
• Skolas ar sagatavošanās darbiem jaunajam mācību gadam tiek galā ar dažādām sekmēm.
• Pagaidām nav iespējams salīdzināt ietekmi uz bērnu psihoemocionālo stāvokli un mācīšanos pirmajās klasītēs, jo nav salīdzināmo datu.

Kopsavilkums un neliela nākotnes prognoze

LSM.lv redakcija, noslēdzot rakstu sēriju par pirmsskolas vecuma bērnu psihoemocionālo stāvokli un analizējot kopējo situāciju ar pirmsskolas vecumā bērniem Latvijā Covid-19 ierobežojumu laikā, secina, ka, no vienas puses, ierobežojumu laikā visa pasaule uzzināja, kā jūtas māmiņa bērna kopšanas atvaļinājumā jebkuros laikos civilizētās pasaules vēsturē – izolēta un vientuļa. No otras puses, vecāki, kuriem bija iespēja un līdzekļi pavadīt laiku ar bērnu, varēja to darīt ilglaicīgi un netraucēti – nebija nekādu šķēršļu mierīgai kopā būšanai ģimenes lokā.

Tātad jāsecina, ka bērnu psihoemocionālais stāvoklis bija tieši atkarīgs no vecāku iespējām, zināšanām un vēlēšanās nodrošināt bērnam mierpilnus apstākļus gandrīz patstāvīgai attīstībai, ja runājam par vecumposmu līdz trim gadiem. Tam nevajadzētu būt milzīgam pārsteigumam. Nu jau pie durvīm klauvē jaunais mācību gads, kas solās būt ne mazāk izaicinošs, lai arī ticams, ka pilnīgi savādāks nekā iepriekšējais.

Mazuļi turpina mājas dzīvi

Vasara ir pēdējais laiks, lai to izbaudītu brīvdabas pasākumos un publiskās aktivitātēs kopā ar mazuļiem. Šobrīd joprojām ir iespēja arī iekštelpās satikties vairāku mājsaimniecību locekļiem, ko no psihoemocionālās veselības viedokļa būtu ieteicams darīt mazuļu vecākiem.

Uzrunājām ģimenes veselības centru “Stārķa ligzda”: “Stārķa ligzda” vairāku iemeslu dēļ pagaidām bēbīšu skolas nodarbības ir iepauzējusi. Mūsu klienti – mazie bērniņi – ir īpaša publika, kurai nepieciešamas īpašas rūpes. Lai turpinātu darbību drošā vidē, nepieciešamas daudz plašākas telpas, labvēlīgāka epidemioloģiskā situācija vai vienmērīgi ļoti silts rudens, lai tikšanās varētu organizēt ārā. Esam noilgojušies pēc bērniem un māmiņām un gaidām labākus laikus,” saka tā pārstāve Dora Rimkus.

Darbību  joprojām nav atsākušas daudzas bebīšu skoliņas un interešu izglītības pulciņi jaunākā vecuma bērniem, taču, kā secināts iepriekš par bērniem vecumgrupā līdz pusotram gadam, šādas aktivitātes vairāk nepieciešamas vecāku, nevis bērnu sirdsmieram. 

Šajā vecumgrupā bērna psihoemocionālais stāvoklis ir tieši atkarīgs no galvenā aprūpētāja emocionālās stabilitātes,

tāpēc iespēju robežās ir jāizvairās no ilglaicīgas pārslodzes, stresa un trauksmes, kas negatīvi ietekmē ne tikai pieaugušo, bet arī bērnu. Situācijās, kad nepieciešams atbalsts vai palīdzība, ir jāvēršas pie tuviniekiem, draugiem, psihologa vai krīzes situācijā – krīzes centros.

Bērnudārzi nepārtrauktā kaujas gatavībā

Bērnudārzi kā visu varoši karavīri turpina uzņemt mazos bērnus. Brīžiem kaut kur uzplaiksnī Covid-19 karantīnā slēgta grupiņa, bet šķiet, ka bērnudārzu personāls ir Covid-19 situācijām otrais labākais sagatavotais personāls uzreiz aiz mediķiem. Gan praktiskā, gan emocionālā sagatavotība jūtama komunikācijā ar medijiem un vecākiem, arī reālā rīcībā un valdības rīkojumu interpretācija liecina par augstu profesionalitātes un abildības līmeni.

Valdības Covid-19 laika rīkojumu cieņpilna interpretācija patiešām nav viegls uzdevums nevienam, bet pirmsskolas izglītības iestādes ar to tiek galā izcili. Tam pierādījums ir arī tas, ka Latvija vēl nav saskārusies ar plašiem mazo bērnu vecāku protestiem, kas radušies neskaidrību dēļ. 

Situāciju komentē pirmsskolas izglītības iestādes (PII) “Mārzemīte” vadītāja Ilze Celma: “Ikdienā pielāgojāmies pie dažādiem un ļoti mainīgiem apstākļiem. Mācību procesa īstenošanā, ievērojot epidemioloģiskos drošības pasākumus, veicinājām un nodrošinājām PII komandas un vecāku  komunikāciju, informācijas apriti un savstarpējo sadarbību. Saskārāmies ar notiekošo, kad epidemioloģiskās drošības ierobežojumi atsevišķi pa grupām vai iestādei kopā tika noteikti pēkšņi un, pat ja iepriekšējā dienā bija skaidrs plāns nākamajai dienai, pēkšņas izmaiņas ieviesa korekcijas! Un tādos brīžos bija un ir svarīga informācijas aprite, komunikācija gan ar darbiniekiem,gan vecākiem.”

Vaicāta par bērnu psihoemocionālā stāvokļa uzlabošanu šajā trauksmainajā laikā, Ilze Celma turpina: “Nodrošinot mācības klātienē un ievērojot Covid-19 ierobežojumus, nenoliedzami ir apgrūtinoši darbā ar bērniem iekštelpās nēsāt sejas maskas. Lai padarītu veiksmīgāku komunikāciju ar bērniem un bērni sajustu emocionālo atbalstu, "smaidījām ar acīm", "spēlējamies" ar balss intonāciju, jo pedagoga un skolotāja palīga "dzīvais" smaids palika paslēpts zem maskas. Kopumā varu atzīt, ka aizvadītajā mācību gadā mums viss izdevās – gan mācību procesa nodrošināšana, gan svētku svinēšana un pasākumi. Jā, citādāk, savās grupu telpās vai, ja laika apstākļi atļāva, mūsu plašajā un skaistajā āra teritorijā.” 

Bērnudārznieka māmiņa dalās ar savu pieredzi: “Jā, bērnudārza grupiņa iepriekšējā mācību gada laikā bija slēgta vairākkārt, bet vienmēr pirms un pēc tam bija informācija, kāpēc, kas un kā. Visiem bija iespēja veikt siekalu testus, pēc divām nedēļām viss atgriezās vecajās sliedēs.” Vaicāta, kā vērtē bērnudārza komunikāciju, māmiņa saka: “Varēja pilnībā paļauties uz bērnudārzu. Ja pareizi saprotu, notika cieša sadarbība arī ar Slimību profilakses un kontroles centru un nekādu neskaidrību nebija. Tas ļoti palīdzēja arī skaidrot bērnam – konkrēti un precīzi – tagad paliksim mājās, brīvlaikā, lai visiem būtu drošāk, bet pēc divām nedēļām atkal varēs iet uz dārziņu.” 

Vai skolas ir gatavas 1. klases uzņemšanai? 

Mazliet cita situācija ir ar skolām. Jaunais mācību gads, atšķirībā no pirmsskolas izglītības iestādēm, būs par 180 grādiem savādāks, un šādu režīmu skolas nav dabūjušas “izmēģināt” nevienu brīdi. Turklāt tieši skolas būs tās, kam jāatbild uz 1. klases skolēnu vecāku jautājumiem (un tie mēdz būt visai izaicinoši arī pavisam mierīgos laikos) un dzīvē jārealizē siekalu testu maratons, kurš jau tagad ir sācis buksēt, liecina vairāku aptaujāto vecāku pieredze.

Kopumā skolu komunikācija ir dažāda. Skolotāju un direktoru teiktais dažbrīd izskan kā atvainošanās, kas pastāvīgi papildināta ar “tas nav mūsu lēmums” un “mēs tikai izpildām rīkojumus” un lielai daļai vecāku jautājumu der viena un tā pati bieži lietotā atbilde: jautājiet mūsu 100 gudrajām galvām. Komplektā ar ļoti sarežģīto darbinieku vakcinēšanās jautājumu un faktu, ka pēdējos gados arī pirms Covid-19 situācijas trūka skolotāju, skolām šis varētu būt sarežģīto lēmumu gads. 

Topošās skolnieces māmiņai par bērnu testēšanu nav sajūtas, ka process tiek kontrolēts, ir arī citas bažas: "Cik sapratu no skolas direktores, skolā ļoti trūkst pasniedzēju, runa ir par vairākiem desmitiem. Manas meitas klasei ir skolotāja, paldies Dievam, bet, kā būs citiem, es nezinu. Es saprotu, ka skola pie tā nav vainojama, bet sajūta ir nelāga. Es jau sāku skatīties, kas notiek citās skolās mūsu tuvumā.”

Vaicāta par to, kā vērtē bērna emocijas šajā situācijā, māmiņa komentē: “Meita ļoti ilgojas iet skolā. Esam pārrunājuši gan regulāros testus, gan masku nēsāšanu – viņa ir apņēmības pilna un gatava darīt jebko, lai ietu skolā. Viņa jau nezina, ka var būt savādāk, viņas pieredzē, lai nonāktu skolā, ir jānodod siekalu testi un jānēsā maska. Tas ir tas, kā viņa šobrīd iedomājas iešanu uz skolu.”

Tomēr arī skolās situācijas mēdz būt dažādās. Turpinājumā Carnikavas pamatskolas direktora Raivja Paula komentārs: “Šajā mācību gadā Carnikavas pamatskola uzņems 70 pirmklasnieku, tās ir trīs pirmās klases.

Mums ir zināms, ka daudzi vecāki, kuriem tāda iespēja bija, izvēlējās bērnu vēl gadu nelaist skolā, cerībā, ka nākošajā gadā būs vairāk skaidrības.

Ja jautājat par to, vai skola ir gatava pirmo klašu uzņemšanai, es gribu teikt – jā. Skolotāji ir noilgojušies pēc bērniem, mēs gaidām viņus ar nepacietību. Ir skaidrs, ka jārēķinās ar izaicinājumiem, bet pagājušais gads pierādīja, ka mēs ātri spējam tikt galā ar visnegaidītākajām situācijām.” Vaicāts par to, kas būs lielāks izaicinājums – siekalu testi vai darbinieku vakcinācija, Carnikavas pamatskolas direktors R.Pauls saka: “Siekalu testi ir paveicami, un mūsu skolā jau gandrīz 90% pedagogu ir vakcinēti, tāpēc šie nav jautājumi, kas mūs nodarbina. Lielais izaicinājums un izglītības iestāžu grūtākais uzdevums būs atgriezt sajūtu, ka skolā ir forši, kopā mācīties ir patīkamāk un vērtīgāk, nekā to darīt vienatnē mājās pie datora.”

Vaicāts par pirmklasnieku gatavību skolai, R.Pauls piebilst, ka skola plānojusi vasarā bērniem nodrošināt iespēju atnākt uz skolu un pabūt skolas solā, taču diemžēl tas šovasar nebija iespējams.

Ko par to saka bērns?

“Pagaidām nav iespējams salīdzināt Covid-19 attālinātā režīma ietekmi uz 1. klases bērnu mācīšanos un psihoemocionālo stāvokli skolā, jo gluži vienkārši vēl nav salīdzināmo datu. Jaunais mācību gads vēl tikai priekšā,” skaidro Carnikavas pamatskolas izglītības psiholoģe Ilze Medne. “Viennozīmīgi – Covid-19 ir tikai viens no kritērijiem, kas var mainīt ierasto ieskatu uz bērna gatavību skolai. Arī iepriekš ir bijušas situācijas, kad bērni uzsāk skolas gaitas, nebūdami tam emocionāli gatavi. Viņi var mācēt lasīt un rēķināt, bet tomēr nebūt gatavi skolai, tas ir jāvērtē individuāli.” 

Savukārt, vērtējot LSM.lv redakcijas aptaujāto vecāku teikto, var secināt, ka bieži lielā nezināmā priekšā tieši bērni ir bijuši tas stiprinājums un drošais plecs, uz kura izraudāties un atgūt spēkus. Kā dalījās kāda no māmiņām – Covid-19 ierobežojumu dotais labums ir tas, cik daudz laika pavadīts kopā ar bērniem, esot vienā komandā. Turklāt bijusi iespēja parādīt, ka arī vecāki var būt noguruši vai bēdīgi, dodot bērnam iespēju samīļot, pažēlot un mierināt. Tā ir ļoti vērtīga dzīves skola, ko šis laiks var iemācīt mūsu mazajiem bērniem, ja būsim pret viņiem godīgi un dosim tādu iespēju.

LSM.lv redakcija lūdza piecus gadus vecajam Alfrēdam atbildēt uz dažiem jautājumiem, lai ilustētu bērna sajūtas šajā laikā:

Kā Tev iet?

Labi.

Ko Tu domā par Covid?

Neko.

Ko Tev  dzīvē patīk darīt visvairāk ?

Iet uz bērnudārzu. Es tur spēlējos un lasu grāmatas.

Kas ir skola?

Kur jāmācās.

Ko skolā mācās?

Burtus.

Vai Tu gribi iet skolā?

Jā!

Vai Tu būtu ar mieru skolā nēsāt masku?

Jā! Man patīk maskas. Mārtiņdienā es vilkšu kaķa masku.

Vai Tu esi laimīgs?

Jā!

Kāpēc?

Tāpēc, ka man ir baloni! Piepūtīsi?

Alfrēda atbildes atspoguļo, cik svarīgi bērnam ir būt šeit un tagad, neatkarīgi no tā, kas bijis vakar un kas gaidāms rīt.

Saskaņā ar Latvijas Statistikas pārvaldes veiktu pētījumu, kurā aptaujātas 6000  mājsaimniecības un 11 000 respondentu, secināts, ka bērni veicina pieaugušo apmierinātību ar dzīvi. Iedrošinām vecākus un aprūpētājus tikpat gaiši iespaidot arī bērnu dzīves.