Ģimenes studija

Pusaudžu un jauniešu uzvedība tīmeklī un tās raisītie riski

Ģimenes studija

Ieteikumi tiem, kas ar grāmatu ir uz jūs

Pieaugušo attieksme pret naudu ir bērnības pieredzes vadīta

Prasmi rīkoties ar naudu bērns mācās ģimenē, bet vecāki bieži nav labs piemērs

Tikai rīkojoties ar naudu, var mācīties atbildību un saprast naudas vērtību. Kā rīkoties ar naudu, tas jāmāca ģimenē. Iemācīt finanšu pratību ir sarežģīti ģimenēs, kur paši vecāki neprot ar to rīkoties saprātīgi. Arī pieaugušajiem bieži ir nepieciešami padomi finanšu jomā.

Iesakām pašiem mazākajiem!

Mīļie vecāki, mēs esam radījuši drošu un radošu platformu zinātkāriem pirmsskolas vecuma bērniem - LSM Bērnistaba!

Bērnistabā ir interesanti un attīstoši uzdevumi, spēles, filmas, eksperimenti, zīmēšana, vakara pasaciņa un daudz kā cita.

 

Mūsu attieksmi pret naudu lielā mērā nosaka bērnības pieredze. Vai iespējams mainīt to, cik taupīgi vai izšķērdīgi esam pieaugušo dzīvē, un kā tas ietekmē attiecības ģimenē, skaidro sarunā Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija”.

Mainās sabiedrības attieksme pret to, kā var nopelnīt naudu,

ja vecāki cilvēki uzskata, ka naudu var nopelnīt ar smagu darbu, tad jaunākā paaudze uzskata, ka naudu var nopelnīt arī bez smaga darba.

Svarīgi arī saprast, kādas ir katras ģimenes pelnīšanas un tērēšanas tradīcijas. Aptaujas rāda, ka jauniem cilvēkiem ir milzīgas prasības un augsts pašvērtējums, kam nav pamata ne izglītības, ne pieredzes ziņā.

Bērnam naudas vērtību skaidros kāds saprotams piemērs, piemēram – tas maksā tik, cik skrituļdēlis. Vecāku atbildība ir stāstīt bērniem par naudas pārvaldību. Par naudu var stāstīt dažādi – caur veselības piemēriem, caur drošības prizmu vai citādi – katrs vecāks zinās labāko pieeju bērnam. Svarīgi, lai vecāki par to aizdomājas.

Bērnam jāsaprot, ka bankomāts nedod naudu ikreiz, kad pie tā pieiet, bērnam jāskaidro, kā nauda ģimenē rodas.

Cilvēki mēdz izdarīt neapdomātus pirkumus, ietekmējoties no reklāmām, atlaidēm vai no kā cita.

Dažreiz iepērkoties pieļaujam ātrās domāšanas kļūdas – nedomājot pirms naudas tērēšanas, kādas būs tam sekas.

Labākais, ko ģimenē bērniem var nodot par naudu, ir pieaugušo rīcība un tās sekas, to vēro bērni un atkārto. Vecumā, kad bērni pieņem kritiskus lēmumus, viņi paši var pierādīt savu finanšu pratību un rīkoties citādi, nekā ģimenē to darīja vecāki.

Lai pievērstu iedzīvotāju uzmanību finanšu pratības jautājumiem, Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija sadarbībā ar biznesa augstskolu “Turība" un pētījumu aģentūru SKDS veica pētījumu “Nauda un cilvēks” par Latvijas iedzīvotāju uzskatiem un rīcību ar savu naudu, lai noteiktu piecus izplatītākos finanšu personības tipus un to uzvedību - vērotājs, patmīlis, grāmatvedis, labvēlis, tērētājs.

Mājaslapā www.mansbruno.lv var veikt testu, lai noskaidrotu, kurš kuram finanšu personības tipam pieder.

Pētījumā noskaidrots, ka 79% iedzīvotāju Latvijā uzskata, ka nauda sniedz autonomiju un brīvību, 63% iedzīvotāju uzskata, ka nauda dod varu, savukārt 27% atzina, ka nauda ir visa ļaunuma sakne.

Pētījums parādīja, ka 29% respondentu jūtas droši par savu esošo finansiālo situāciju. Savukārt pārliecība par to, ka spēs sevi uzturēt pensijas vecumā, ir tikai 22% iedzīvotāju Latvijā.

Pētījuma veicēji atzīst, ka respondenti dod sociāli vēlamas atbildes, jo ir pieņēmumi sabiedrībā, kā rīkoties ar naudu, kas ir zināmi, bet realitāte ir cita.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti