Ketija Karlsone bijusi klāt tuvinieku meklēšanas sāgā. Bērnībā Ketija vasaras pavadīja Francijā kādā ģimenē. Ģimenes drauga Toma saknes ir Latvijā, bija palikuši vecmāmiņas dzimšanas dati, bet nekādu citu ziņu. Informāciju Ketija ielika “Facebook”, un tūlīt atsaucās radinieki, tā vienā vakarā atrada Toma radiniekus. Toma vecmāmiņa nāk ko 10 bērnu ģimenes, radinieki laika gaitā zaudējuši savus sakarus.
“Rīgas detektīvu aģentūras" prezidente un sertificēta detektīve Olga Zeļika skaidro, ka aģentūras virziens arī saistīts ar cilvēku meklēšanu. Ir bijušas situācijas, kad vecāki meklē pazudušus bērnus, radiniekus.
Aģentūras pieredze rāda, ka adoptētiem bērniem ir ļoti grūti atrast savus radiniekus. Dažreiz adoptētāji pasaka informāciju – kā sauc bioloģiskos vecākus. Aģentūras cilvēki bieži runā ar adoptētājiem, skaidrojot par šis situācijas nozīmi bērna dzīvē. Diemžēl, bet noslēpums joprojām eksistē, iespājams, tas nāk no padomju laikiem.
Radinieku meklēšanas pirmais iemesls ir aizraušanās ar savas dzimtas vēsturi, tā ir kā lepnuma lieta, radnieki ir daļa no mums. Tā ir abstraktā puse, bet praktiskie iemesli ir vairāki, piemēram, šūnu donoru bērni grib atrast savas bioloģiskās saknes, meklē informāciju, kas saistītas ar iedzimtību, arī, lai izvairītos no inscesta, pauž sociālantropoloģe Aivita Putniņa. Nākotnē būs jādomā, kā atklāt cilvēku personīgo informāciju, būs jāmaina likumdošana, jo iespēja uzzināt informāciju par sevi ir cilvēka pamattiesībās noteikta.
Radniecība mobilizējas arī tad, kad ir bēres, kad meklē piederīgos, kuriem par šo faktu noteikti jāpaziņo.
Ir mainījusies mūsu ikdienas dzīve, ir vairāk brīva laika, cilvēki dzīvo ilgāk, tas kopā rada to, ka vēlas uzzināt kaut ko par dzīves laikā sastaptiem cilvēkiem.
Pirmie soļi cilvēku meklēšanā:
- Dažādi sociālie tīkli, ievietojot pēc iespējas vairāk informācijas, iezīmējot vietas.
- Izmantot "Facebook" grupu “Dzimtas detektīvs”.
- Izmantot atklātās datu bāzes: ''Lursoft'', Zemesgrāmata, ''Nekropole''.
- ''Google'' dod daudz informācijas.