Ģimenes studija

Lielpēteru ģimenes brīvdienu rituāls - pārgājiens kopā ar bērniem

Ģimenes studija

Tu esi adoptēts: kad par to vislabāk izstāstīt bērnam

Bērni sēro jau no piedzimšanas brīža un pamana tuva cilvēka aiziešanu

Piedalīšanās bērēs bērnam palīdz izprast nāvi un sēras

Bēres ir saistītas ar zaudējumu un sērām, tas var būt traumējoši bērniem, tāpēc ir nepieciešama droša vide ģimenē, skaidrojumi par nāvi. Vecākiem ir ne tikai jāskaidro, bet arī jārespektē bērna izvēles piedalīties bērēs, skaidro raidījumā “Ģimenes studija”.

Runājot par bērēm, ir jārunā par ģimeni kā sistēmu, zaudējumu gadījumā iesaistās visa sistēma, tajā skaitā arī bērni, skaidro mācītājs Linards Rozentāls.

Bērni ir pelnījuši atvadīties no aizgājēja, tāpēc bērnus var ņemt līdzi uz bērēm, bet ir nepieciešami bērna vecumam atbilstīgi skaidrojumi par to, kas ir noticis. Tāpat bērnam ir jājautā, vai viņš vēlas piedalīties bērēs, pieaugušajiem jāciena bērna izvēle.

Ejot uz bērēm, vecākiem jārunā ar bērniem, ka tur būs dažādas emocijas, cilvēki būs bēdīgi, raudās vai vaimanās.

Par nāvi ar bērnu var runāt no sešu septiņu gadu vecuma, bet jāatceras, ka bērni sēro no piedzimšanas brīža, skaidro programmas "Kalniem pāri" vadītāja Estere Kvelde.

Nāves jautājuma noskaidrošana ir tikai tāpēc svarīga, lai saprastu, kādā valodā runāt ar bērnu - jebkuram vecumam ir sava piemērota valoda. Bērni ir ziņkārīgi, arī bērēs, protams, ja atrodas drošā vidē tuvinieku tuvumā. 

Ir svarīgi bērnam neizveidot par nāvi biedējošas iedomas. Ja zaudē kādu tuvinieku, tad bērns var sākt baidīties, ka var zaudēt arī citus tuviniekus.

Folkloriste Una Smilgaine skaidro, ka tradicionālajā kultūrā bērni bērēs ir kopā ar tuviniekiem, bērni ir klātesoši tāpat kā visos svētkos, nav aizlieguma, ka bērni nevarētu būt klāt bēdās.

Bērēs Estere Kvelde iesaka izvairīties no epitetiem “gulēt mūžīgā miegā”, “doties aizsaulē”, jo tas var raisīt bailes ikdienā. Bērns var neizprast teikto, bet saprot emocijas. Mazākiem bērniem nav izpatnes par nāves neatgriezeniskumu.

Linards Rozentāls iesaka runāt vienkārši, patiesi, skaidrot, ka nāve ir tad, ka ķermeņa funkcijas apstājas, lai nedomātu, ka mirušajam pēc nāves ir kādas grūtības. Var izmantot bērnam saprotamaus salīdzinājumus, piemēram, kad puķe nomirst, tā zaudē krāsu, savīst. Mācītājs uzskata, ka vajag ļaut bērnam pieskarties mirušajam, tā var palīdzēt radīt priekšstatu par to, kas ir nomiršana.

Par nāvi ir jārunā, tas ir viens no sērošanas uzdevumiem, tam jāļauj izpausties, tas nav tikai vienas sarunas vai vakara jautājums, tas ir daudz ilgāks laiks. Pie tā pieder arī sērošana bērēs, jo tas ir nāves aptveršanas brīdis, ja šīs pieredzes trūkst, tad vēlāk runāt ir grūtāk.

“Bēres ir bēdu solidaritāte, kur bailes var akumulēties, piezemēties un nebūt tik satraucošas,” pauž Linards Rozentāls.

Nerunāt par aizgājēju bērnam ir traumatiski, tas noliedz milzīgu pieredzi bērna dzīvē, tā bērns var kļūt izolēts savās bēdās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti