Panorāma

Nav zināms, kad zāles pret kovidu varētu parādīties aptiekās

Panorāma

Panorāma

Palielinājusies skolēnu agresija pret skolotājiem

Pieaugusi skolēnu agresija pret skolotājiem; policija iesaistās, ja saņem cietušā iesniegumu

Pandēmijas laikā pieaugusi skolēnu agresija pret skolotājiem, arvien biežāk nākas risināt situācijas, kurās skolēni atļaujas veikt emocionālu vardarbību pret pedagogiem. Fiziskas pāri darīšanas gan ir krietni retākas. Saskaņā ar noteikumiem par drošību skolā atbild direktors un skolotājam vispirms jāvēršas pie vadības. Policija konflikta risināšanās iesaistās tad, ja saņem cietušā iesniegumu.

Apsaukāšanās un uzbrukumi ar vārdiem – tie ir raksturīgākie vardarbības veidi, ko skolēni veikuši pret saviem pedagogiem. Klāt nācis vēl kāds jauns emocionālās vardarbības veids – attālinātā mācību procesa mērķtiecīga traucēšana dažādos veidos. Problēmas apzinās arī Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD).

“Mēs vairāk varam runāt par emocionālo [vardarbību], ir gadījumi, kad ir bijusi fiziska [vardarbība]. Protams, tādu gadījumu ir izteikti mazāk,” situāciju raksturo IKVD Uzraudzības departamenta direktors Juris Zīvarts.

Ar bērniem, kuriem ir uzvedības problēmas, strādā Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Konsultatīvā nodaļa. Tās speciālisti veic darbu arī ar veselām klasēm, lai uzlabotu mikroklimatu. Agresija pret skolotājiem ir nepareizs veids, kā skolēni, īpaši pusaudži, izlādē uzkrāto spriedzi. Turklāt to tagad dara nevis klātienē, bet visbiežāk attālināti.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Konsultatīvās nodaļas vadītāja Inga Gulbe uzsver, ka “uzrakstīt ir vieglāk. Mums nav nepastarpināta kontakta ar personu, kuru mēs aizskaram. Tieši tāpat ir ļoti viegli pieslēgties vienaudžu grupai, kas vēršas pret kādu – vai tas ir pedagogs, vai tas ir vienaudzis. Šī lamāšanās, verbālā agresija, kas vērsta gan pret vecākiem, gan pret vienaudžiem, gan pret pedagogiem, tā ir aktuāla.”

Izglītības kvalitātes valsts dienestā skaidro, ka par daļu no problēmām speciālisti nemaz neuzzina, jo ne visi sūdzības iesniedz. Dienests tās saņemot vien tad, kad skolas pašas netiekot galā. Saskaņā ar noteikumiem par drošību skolā atbild direktors un skolotājam vispirms jāvēršas pie vadības.

Lielākoties tās tiek risinātas izglītības iestādē. Tiek piemēroti iekšējās kārtības noteikumos noteiktie soda veidi – vai tas būtu rājiens, vai tā būtu, piemēram, vecāku izsaukšana uz izglītības iestādi. Jāskatās arī no vecumposma, vai tur ir nepieciešams arī Valsts policiju iesaistīt, pauž Zīvarts.

Pērn plašākas sabiedrības uzmanību pievērsa notikušais kādā skolā Jelgavā, kur skolotājas pazemošana tikusi nofilmēta un video tālāk izplatīts internetā. Tā kā skolas vadība vērsās policijā, tika ierosināta lieta par sīko huligānismu un divas lietas par emocionālo vardarbību. Taču policija iesaistās vien tad, kad cietušais tajā vēršas ar iesniegumu. Šādu gadījumu nav daudz.

Te runa ir par vidēji kādiem desmit līdz 20 gadījumiem gadā, kas lielākoties ir emocionāli pāridarījumi, situāciju raksturo Valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

Policija atklāj, ka nesen saņemts iesniegums no kādas ģimnāzijas Rīgā par e-klasē ievietotiem nepiedienīgiem ierakstiem, kas ir agresīva rakstura. Valsts policija uzsākusi resorisko pārbaudi. Tās laikā skaidrošot notikušā iemeslus un to, vai e-pasts nācis no skolēna, vai tas bijis surogātpasts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt