Ģimenes studija

"Kas notiek bērnudārzā" - iznākusi Danas Gulbes grāmata vecākiem

Ģimenes studija

Drošība: Kā bērnam rīkoties, ja svešinieks palūdz izmēģināt velosipēdu

Studiju iespējas Latvijā jauniešiem ar īpašām vajadzībām

Pieaug cilvēku ar invaliditāti interese par augstskolām; ne visas gatavas uzņemt

Aizvien vairāk augstskolās mācās studenti ar īpašām vajadzībām, kuriem nepieciešama īpaša pieeja un atbalsts. Ne visas augstskolas tam ir gatavas, tomēr novērojama pozitīva virzība, noskaidrojies raidījumā “Ģimenes studija”.

Dati par studējošo skaitu, kuriem ir invaliditāte, Latvijā netiek apkopoti, jo tas ir nekorekti, un ne visi studenti vēršas pēc palīdzības.

Raidījumā viesojas neredzīgā Amanda Nicmane, šobrīd Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes otrā kursa studente. Amanda mācījās Strazdumuižas internātvidusskolā. LU izvēlējās, jo to vērtē kā augstas kvalitātes mācību iestādi, bet baltu filoloģiju, jo bija labas zināšanas latviešu valodā.

Pirms mācībām LU Amanda apmeklēja rehabilitāciju, kur palīdzēja ar dažādām prasmēm, kuras būs studijās nepieciešamas.

Pozitīvi, ka jau  iepriekš LU bija mācījušies divi neredzīgi studenti, tātad pasniedzēji bija gatavi darbam.

Ikdienišķie šķēršļi ir dažādi, bet lekcijās to ir maz. Pasniedzēji pielāgojušies, jo zina, ka auditorijā ir kāds neredzīgs, reizēm ir kāds pasniedzējs jāpabrīdina. Amanda lekcijas ieraksta diktofonā, svarīgāko izraksta no ierakstiem. Semināros piedalās kā visi citi, tikai datorizētā veidā. Problēma, ka literatūras zinātnēs lielu laiku prasa grāmatu sagāde. Visa literatūra nav Braila rakstā. Grāmatas ir jāieskenē, tad ar ekrānlasošu programmu datorā tās var lasīt.

Profesore Ieva Kalniņa skaidro, ka sadarbību ar studentiem ar īpašām vajadzībām atvieglo modernās tehnoloģijas, dodot neaizstājamas iespējas. Pasniedzam ir jāgatavo e-kurss, tas noder visiem studentiem.

Maija Fogele ir Mūzikas akadēmijas otrā kursa studente, pabeigusi Strazdumuižas internātskolu un  mūzikas skolu. No astoņu gadu vecuma sāka mācīties flautas spēli. Pēc tam Mūzikas akadēmija bija vienīgā izvēle. Mūzikas vidusskolā Maiju neņēma, jo,  iespējams, nebija pieredzes darbā ar neredzīgiem cilvēkiem, tāpēc izpalika tā programma, kas nepieciešama iestājai augstskolā. Šo programmu Maija apguva ar privātskolotāju palīdzību.

Mūzikas akadēmijas profesors Imants Sneibis pauž, ka  strādāt ar Maiju nav grūti, viņai ir lieliska dzirde. Nav nekādu grūtību, ir, protams, zināma specifika. “Es esmu ļoti laimīgs, atbildība ir liela,” skaidro profesors Sneibis.

Stradiņa universitātes pārstāve Ieva Jēkabsone raidījumā dalās ar savas augstskolas pieredzi – ir izveidotas vadlīnijas darbam ar īpašo vajadzību studentiem, tās  ir palīgs mācībspēkiem, ko var izmantot kā atbalstu darbā. Augstskolā ir studējošie ar invaliditāti, bet viņiem nav nepieciešama īpaša palīdzība, jo vides pieejamība ir nodrošināta.

Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām atbalsta organizācijas ''Sustento'' politikas koordinatore Iveta Neimane uzsver, ka daudzviet pie mums un pasaulē ir problēmas ar piekļuvi izglītības iegūšanai, to rāda apmaiņu studiju pieredze.

Invaliditāte nav viena un vienāda, katram ir citādas nepieciešamības

– fiziskā pieejamība, neredzīgam jaunietim jābūt iespējām ierakstīt, jābūt pieejamiem materiāliem, kuri tiek demonstrēti. Sarežģīti nedzirdīgiem jauniešiem, bieži arī tulkota informācija ir nekvalitatīva, jo nevar visu pārtulkot.

Amandas un Maijas klasesbiedriem ir nācies pārtraukt mācības dažādu grūtību dēļ, arī citi piemēri rāda, ka problēmas ar mācībām cilvēkiem ar invaliditāti ir tik apgrūtinošas, ka iesāktās mācības pamet.

Lai arī ir daudz grūtību, tomēr studējošo skaits ar īpašām vajadzībām aug un augstskolas šai tendencei cenšas pielāgot vidi un mācību procesu.

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti