Panorāma

Panorāma

Panorāma

Jauni strīdi par pasažieru pārvadātāju iepirkumu

Pieaudzis bērnu skaits ar autiskā spektra traucējumiem

Pieaudzis bērnu skaits ar autiskā spektra traucējumiem

Latvijā pērn par 12% pieaudzis to bērnu skaits, kuriem diagnosticēti autiskā spektra traucējumi. Bet, visticamāk, joprojām daudzi bērni Latvijā pie diagnozes un arī palīdzības nav tikuši. 

Aizvadītā gadā autiskā spektra traucējumi tika diagnosticēti 2369 bērniem. Speciālisti gan uzsver, ka šī ir tikai aisberga redzamā daļa, jo daļa vecāku nemaz nav apzinājušies, ka viņu bērnam varētu būt kādi attīstības traucējumi, un daļa – gaida garo rindu uz diagnostiku. Ārsti akcentē, ka būtiski, veicot uzlabojumus šo bērnu veselības aprūpē, neaizmirst arī reģionus. Un viņi jau ieskicē ainu, kādu gribētu redzēt tuvākajā laikā.

"Katrā kultūrvēsturiskajā novadā būs pieejama tāda kā bērnu psihiatru komanda, kurā būs piesaistīts gan audiologopēds ar kompetenci alternatīvajā komunikācijā, gan šis ABA terapeits. Tāpat būtu ļoti vajadzīga vecāku apmācība," sacīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Bērnu psihiatrijas klīnikas virsārste, psihiatre Anete Masaļska.

Diemžēl realitāte ir skaudra – ārstu trūkums, līdz ar to arī garas rindas.

Speciālisti ir vienisprātis, ka, lai palīdzētu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, nepietiek ar vienreizēju ārsta apmeklējumu. Terapijai jābūt sistemātiskai. Patlaban Latvijā to nodrošināt ir ārkārtīgi sarežģīti.

Rindā uz vizīti pie psihiatra jāgaida aptuveni pusgads, pie klīniskā psihologa – 2 līdz 3 mēneši, lai veiktu specializēto ADOS testu – līdz pat diviem gadiem, un, ja bērnam nozīmēta dalība īpašā rehabilitācijas programmā, paies vēl gads.

"Diemžēl problēma dotajā brīdī nav tikai nauda. Problēma ir arī, ka speciālistu skaits, kas spēj sniegt šīs, uz pierādījumiem balstītas un efektīvās intervences, ir ļoti ierobežots," atzina BKUS Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs Ņikita Bezborodovs.

Ārstu trūkumu atzīst arī Veselības ministrijā. Lai to kaut daļēji risinātu, palielināts rezidentūru vietu skaits bērnu psihiatriem un pērn veiktas izmaiņas arī apmācību programmā. 

"Ja iepriekš bērnu psihiatra specialitātes iegūšanai bija nepieciešami astoņi gadi, tad kopš pagājušā gada bērnu psihiatrs ir nodefinēts kā ārsta pamatspecialitāte, kas nozīmē, ka šī  apmācību programma ir samazinājusies līdz četriem gadiem," norādīja Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders.

Interese saņemt Bērnu slimnīcas fonda ziedotāju apmaksātos pakalpojumus ir dubultojusies, taču arī saziedotā summa nav bezgalīga, tādēļ fonda vadība kopā ar nozares speciālistiem lēmuši, ka ziedojumus prioritāri novirzīs bērniem līdz septiņu gadu vecumam.

"Jo agrīnāk mēs sākam rehabilitēt, jo plastiskākas ir bērna smadzenes, jo labākus rezultātus mēs varam panākt bērnu attīstībā un mazākus resursus mums vajadzēs ieguldīt," norādīja BKUS Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs Ņikita Bezborodovs.

"Visvairāk bērniem bija nepieciešama tieši šī ABA terapija, kas nav valsts apmaksāta, bet bija arī logopēds, ergoterapeits, dažādi citi speciālisti iesaistīti, jo šiem bērniem ir ļoti individuālas  grūtības, ar kurām ir jāstrādā. Līdz ar to šis terapijas plāns var būt ļoti atšķirīgs," stāstīja Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa.

Bērnu slimnīcas fonds jau uzsācis sarunas ar Veselības un Labklājības ministrijām, lai meklētu risinājumus problēmām – gan finansējuma, gan speciālistu piesaistei.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti