Pētnieks par attālinātajām mācībām: Sabiedrība norāda uz zināšanu zaudēšanu, nenovērtē iegūtās pieredzes

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Laikā, kad liela daļa no skolas procesos iesaistītajiem apgalvo, ka viss ir slikti, izglītības tehnoloģiju uzņēmuma “Edurio” skolu izaugsmes vadītājs Latvijā Gatis Narvaišs uzsver, ka šis laiks sniedz iespēju izvērtēt, vai esam pēdējo gadu laikā skolēniem iemācījuši prasmes, kas viņiem patiešām ir nepieciešamas 21. gadsimtā, kā varam labot pieļautās kļūdas un padarīt mācīšanos atbilstošu mūsdienu dzīves vajadzībām.

ĪSUMĀ:

  • Iespējamie zaudējumi no attālinātajām mācībām – mazāk akadēmisko zināšanu, socializācijas, liela slodze.
  • Iespējamie ieguvumi – labākas digitālās prasmes, laika plānošana, prasme patstāvīgi mācīties.
  • 21. gadsimta skolā jāmāca ne tikai akadēmiskās zināšanas, bet arī prasmes.
  • Vecākiem svarīgi analizēt bernu mācīšanās paradumus un prasmes attālināto mācību laikā.
  • Atjaunojot mācības klātienē, palielināsies patstāvīgā un attālinātā darba laiks.

Attālināto mācību laiks dod iespēju labāk saskatīt izglītības sistēmas plusus un mīnusus, paņemt labo un izmantojamo, ko šis laiks devis, izsvērt dažādo prasmju, tai skaitā patstāvīgas un pašvadītas mācīšanās ieguvumus.

Iespējamie zaudējumi un ieguvumi no attālinātajām mācībām:

  • Skolas māca mazāk akadēmisko zināšanu nekā klātienē;
  • grūti  koncentrēties, motivēt mācībām;
  • liela mācību slodze;
  • pietrūkst socializācijas ar klasesbiedriem.

 

Iemācījušies pielāgoties jaunajai situācijai.

  • Apguvuši digitālās prasmes un elektronisku saziņu;
  • vairojuši patstāvību;
  • uzlabojuši prasmi patstāvīgi mācīties;
  • apguvuši prasmes plānot savu laiku.

 

Sabiedrība bieži augstāk vērtē akadēmisko zināšanu zaudēšanu, ne šajā laikā iegūtās pieredzes. Pandēmija un attālinātās mācības mums ļauj izvērtēt apgūtās prasmes un saprast to nozīmību.

Piemēram, skolā jau gadiem māca patstāvību, bet šogad to varēja attīstīt. Līdzīgi ar datorprasmju apgūšanu, nestandarta uzdevumiem, prasmi atbildēt uz jautājumiem, kuriem nav tikai viena pareiza atbilde. Šagad varēja ieraudzīt, cik daudz skolēni ir gatavi pārmaiņām.

“Pandēmija ļāva mums šīs prasmes diagnosticēt, tā parāda, kādas zināšanas, prasmes, rakstura īpašības ir nepieciešamas jauniešu dzīvei 21. gadsimtā,” pauž Gatis Narvaišs.

21. gadsimta skolā jāmāca ne tikai akadēmiskās zināšanas, bet arī prasmes. Jaunajā izglītības standartā tās ir caurviju prasmes.

Kas ir jāmāca mūsdienu skolā? Andreass Šleihers (Andreas Schleicher) šo jautājumu skaidro ar nepieciešamām izmaiņām: “Skolām nepieciešams vadīt pāreju no pasaules, kurā tradicionālās zināšanas strauji zaudē vērtību, uz pasauli, kurā pieaug dziļu kompetenču vērtība, pamatojoties uz tradicionālo un moderno zināšanu sajaukumu apvienojumā ar prasmēm, rakstura īpašībām un pašmācību.”

Jaunieši jāsagatavo nākamām krīzēm, šīs prasmes būs nozīmīgas.

Vecākiem noderīgi izzināt, analizējot attālināto mācību laiku:

Patstāvīga mācīšanās un pašvadīta mācīšanās

  • Kā izskatās, ka jūsu bērns patstāvīgi mācās?
  • Cik ilgi jūsu bērns var koncentrēties mācībām?
  • Cik labi jūsu bērns prot sekot līdzi savam mācīšanās procesam?

Mācīšanās startēģijas un paņēmieni

  • Ko jūsu bērns dara, kad nezina, ko darīt?
  • Kā jūsu bērns rīkojas, ja nesaprot?
  • Kā jūsu bērns sāk izstrādāt apjomīgus darbus?

Digitālās prasmes, digitālie rīki

  • Kā jūsu bērns apgūst jaunu digitālo rīku lietošanu?
  • Vai tad, ja pirmo reizi ir nepieciešama palīdzība un atbalsts digitālo rīku lietošanā, nākamajās reizēs jūsu bērns pats tiek galā?
  • Vai jūsu bērnam ir viegli nošķirt virtuālo pasauli no reālās?

Socializēšanās un sadarbība

  • Vai jūsu bērns uztur kontaktus ar saviem vienaudžiem arī pandēmijas laikā?
  • Kāda ir vecāku un kāda ir skolotāju loma, nodrošinot socializēšanos?
  • Kā jūsu bērns sadarbojas ar vienaudžiem attālināti?

Pielāgošanās pārmaiņām un iniciatīva

  • Cik viegli jūsu bērns pielāgojas pārmaiņām?
  • Cik laicīgi jūsu bērnam jāzina par to, kas notiks, lai tam sagatavotos?
  • Kāda bija jūsu bērna iniciatīva, pielāgojot vidi, plānojot laiku attālinātām mācībām?

Atbildes uz jautājumiem

Ieguvumi no attālinātās mācīšanās?

Patstāvība ir pats svarīgākais ieguvums. Ir lietas, kuras var nepārbaudīt, bet jāseko līdzi – vai maza bērna atbildība nav pārāk liela.

Vecāki mēdz palīdzēt bērnam pildīt mājas darbus. Vai to var apstiprināt?

Problēma – kāpēc vecāki vēlas palīdzēt bērnam? Atzīmju nozīme ir pārspīlēta. Jāatgriežas pie tā, kāpēc darbs tiek uzdots, lai vērtējumam nebūtu tik liels spiediens.

Skolēni atgriezīsies skolā gan ar ieguvumiem, gan zaudējumiem atttālināto mācību laikā.

Gatis Narvaišs uzsver, ka nevajadzētu uzreiz censties atgūt visas akdēmiskās zināšanas. Atgriešanās procesam skolā jābūt ļoti lēnam. Sagaidāms, ka daļa mācību turpmāk paliks attālināti.

Vai ir iespējams skolas un pedagogus motivēt uz pārmaiņām?

Aptaujās pedagogi norāda, ka attālinātajās mācībās ir arī ieguvumi, izmantojot elektroniskās iespējas, kas samazina patērēto laiku. Būtiski uzlabojušās digitālās prasmes.

Uzziņai:

Atzīmējot raidījuma ''Ģimenes studija'' 10. dzimšanas dienu un arī Starptautisko Ģimenes dienu, 15. maijā notika tiešsaistes konference „Seši soļi ģimenes mieram un pārmaiņām”. Tā skāra aktuālas ģimenes attiecību, veselības un izglītības tēmas, par kurām konferencē runāja zinoši un pieredzējuši eksperti. Konference ir raidījuma dāvana klausītājiem, un ikvienam tās saturs pieejams bez maksas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti