Trešdaļa Eirobarometra zibensaptaujā aptaujāto latviešu jauniešu uzskata, ka viens no efektīvākajiem veidiem, kā panākt, lai lēmumu pieņēmēji ieklausītos viņos, ir aktīvi paust savu pozīciju sociālajos medijos. To, ka balsošana vēlēšanās ir efektīva rīcība, lai viņu balsis tiktu sadzirdētas, uzskata tikai apmēram ceturtā daļa jauniešu.
Ar jaunieti nav viegli runāt, grūti viņus uzrunāt. Vecāka paaudze jauniešiem nešķiet saistoša, pauda aktieris Jānis Kronis.
Pētniece Ieva Hofmane skaidroja, ka
zema jauniešu iesaiste politikā nav tikai Latvijas, bet arī visas pasaules problēma.
Skolniece Madara Marta Kosīte skaidroja: "Politiķiem ir saistoša tā sabiedrības daļa, kas ir aktīvi vēlētāji, tie nav jaunieši. Neviens politiķis jauniešus neuzrunā. Temati un kā to pasniedz politiķi, ir strukturēti vecākai paaudzei. Mūs interesē, piemēram, kā saules paneļus uzstādīt, kā noorganizēt atkritumu šķirošanu, vai ir pieejama bezmaksas augstākā izglītība."
Jaunieši ir izslēgti no procesa saturiski, emocionāli izstumti, komunikācijas stils un veids neatbilst jauniešu auditorijai, tas mazina jauniešu pilsonisko līdzdalību,
teica jauniešu biedrības vadītājs Jorens Dobkevics.
Vidusskolas programma vērsta uz to, lai izprastu, kā strādā demokrātija. Aptaujā klasē varēja pārliecināties, ka ir maz zināšanu. Izglītības sistēmā jārunā par vēlēšanām, stāstīja skolotājs Jānis Silavs.
"Sajūtu līmenī var piekrist, ka jaunieši nedodas balsot. Izrāde "Vēlēšanās" ir ar cerību, ka kāds jaunietis, kurš noskatījies izrādi, tomēr piedalīsies vēlēšanās. Izrāde nepasaka priekšā, tā rosina domāt," skaidroja Kronis.
Dobkevics saka:
"Mēs gribētu būt vairāk iesaistīti politikā. Partiju netrūkst, bet vai ir no kā izvēlēties jauniešiem?"
Lai iesaistītu jaunieti, kuram ir nulles interese par politikas jautājumiem, nepieciešams sākt ar kādām mazām idejām, kas skar jauniešus. Atrast mazos saskares punktus, kuri jaunieti ikdienā ietekmē, skaidroja Kronis.
