Uzziņai: Lielākās etniskās grupas Latvijā – krievi, baltkrievi, ukraiņi, poļi, lietuvieši, ebreji, romi, vācieši, igauņi.
Raidījumā piedalās Rīgas Stila un modes tehnikums audzēkņi Šarlote, Eva, Alise, Kristaps un Elīna. Viņi uzskata, ka cittautiešiem skolā neklājas veigli. Jaunieši ir novērojuši, ka skolā ir savi grupējumi, kuri sarunājas savā valodā, tāpat krievi necenšas runāt latviski.
Baltijas sociālo zinātņu institūta pētniece Evija Kļava uzsver, ka jaunā paaudze piedzimusi citā laikā, brīvi var runāt savā dzimtajā valodā. Jaunieši tagad piedzīvo lielāku atvērtību, nonāk vidēs, kur ir citas valodas.
Tautība vai dzimtā valoda mūsdienu skolā nevar būt pamatiemesls, lai vairākums izstumtu kādu cilvēku,
uzsverot, ka ne pamatfaktors, bet var būt kā papildu faktors.
“Uzkrātā pieredze veido vērtības un attieksmes, tie ir procesi, ko ar prātu nevar kontrolēt,” pauž pētniece. “Mūsu bērni pārmanto mūsu attieksmi un vērtības. Sirds līmenī sajūt mūsu attieksmi pret citiem cilvēkiem. Izmaiņa tā, ka jaunajai paaudzei valodas jautājumā nav sāpīgās un apdraudētās pieredzes, jo piedzima neatkarīgā un brīvā Latvijā. Te ir viņu mājas neatkarīgi no tautības.”
Uzziņai: Sākot ar 2020. gada 1. septembri, notiks pakāpeniska pāreja uz mācībām latviešu valodā visās mazākumtautību skolās. (Avots: IZM).