Ģimenes studija

Kā atvieglojams trauksmainais eksāmenu laiks

Ģimenes studija

Svaigs gaiss un iespējas visiem. Ciemos pie Berkoldu ģimenes Engurē

Skolotāji Latvijā nejūt sabiedrības novērtējumu

Pētījums: Skolotāji Latvijā nejūt sabiedrības novērtējumu; lielākā problēma ikdienā – laika trūkums

Skolotāji Latvijā ir savas profesijas patrioti, tomēr nejūt, ka strādātu sabiedrībā novērtētā profesijā, rāda izglītības uzņēmuma "Lielvārds" veiktais pētījums "Skolotāju balss", Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” stāstīja "Lielvārds" vadītājs Andris Gribusts. Gan pētījuma dati, gan pieredze rāda, ka skolotājiem ikdienā ļoti trūkst laika dažādos aspektos, norādīja izglītības speciāliste, pašvaldību un izglītības iestāžu "Edurio" konsultante Lauma Tuča. 

Katrs trešais skolotājs Latvijā vienmēr vai bieži savā darbā jūtas nemotivēts, 27% no aptaujātajiem ir pesimistiski par savu turpmāko ceļu šajā profesijā, un skolotājiem trūkst arī individuāla atbalsta, kā arī atbalsta jaunā mācību satura un pieejas ieviešanā, – to var  secināt no pētījumā iegūtajiem datiem. 

“Ja skatāmies par izglītību, tad izglītības kvalitāte ir tik laba, cik labi ir skolotāji, un to jau daudzi pētnieki norāda. Viens ir, cik skolotāji ir zinoši un prasmīgi, otrs ir, vai viņiem ir tādi apstākļi, lai kvalitatīvi varētu veikt savu darbu,” norādīja Gribusts. 

“Galvenais secinājums ir, ka skolotāji ir savas profesijas patrioti, bet diemžēl viņi nejūt, ka strādātu sabiedrībā novērtētā profesijā,” viņš uzsvēra. 

"Ģimenes studija"

Izgaismo pieredzi un viedokļus par aktuālām ģimenes attiecību, veselības un izglītības tēmām.

Klausies podkāstā sev ērtā laikā un šādās lietotnēs -Spotify, Apple, Google . Jauna epizode katru darba dienu. Epizodes garums 50 minūtes.

Gribusts vērtēja, ka faktiski ir skolotāji, kas ir laika un darba kvalitātes ķīlnieki, jo, ja normāla darba nedēļa ir līdz 40 stundām, daudzi skolotāji strādā daudz vairāk. 12% aptaujāto norāda, ka strādā pat 57 un vairāk stundas. 

“Mēs varam tā strādāt noteiktu laiku, bet jautājums ir, cik ilgstoši mēs varam tādu slodzi izturēt. Mēs noteikti būtu ļoti naivi, ja domātu, ka tas neatstāj ietekmi uz kvalitāti, veselību un citiem apstākļiem,” vērtēja Gribusts. 

Tuča atzina, ka pētījuma dati zināmā mērā nebija pārsteidzoši, jo pašvaldības, kuru izglītības pārvaldes rūpīgi seko līdzi skolās notiekošajam, ir vērsušas uzmanību uz lielajām slodzēm, kadru trūkumu un atalgojumu. 

“Tas, kas noteikti ir pastiprinājies saistībā ar Covid-19 un īstenībā arī ar jaunā satura ieviešanu, ir tas, ka ļoti, ļoti trūkst laika pedagogiem dažādos aspektos,” viņa uzsvēra. 

Skolotājiem trūkst laika gan izdarīt pamata darbu, sagatavot stundas, novadīt stundas, pārbaudīt darbus, gan aptvert visus jaunumus. 

“Lai cilvēks aptvertu, ko nozīmē jaunais saturs, tas nenozīmē paņemt un tikai izpildīt, tev ir jāizprot, jāiedziļinās. Pedagogi saka, ka es jau gribētu to darīt, bet man nav kad,” Tuča norādīja. 

Viņa vērtēja, ka kaut kas no skolotāju esošās slodzes būtu jānoņem, lai pedagogiem iedotu laiku izprast pārmaiņas. 

Mežciema pamatskolas direktore, fizikas skolotāja Anda Priedīte norādīja, ka piekrīt pētījumā iegūtajiem datiem, taču vienlaikus tas viss, strādājot skolā jau 12 gadus, ir labi zināms. Arī viņa piekrita, ka skolotājiem būtu jādod vairāk laika, taču norādīja, ka tas nav vienkārši izdarāms. 

“Šobrīd vienīgais uzdevums vispār, kas ministrijai būtu jādara, ir jārisina šis – kā mēs varētu dabūt to, lai skolotājam ir slodze adekvāta un sabalansēta.

Tur ir divas puses. Viena puse ir, ka mums fiziski trūkst skolotāju,” norādīja Priedīte, un tas nozīmē, ka skolotāju slodzi nevar samazināt, jo vienkārši nav, kas strādā. 

Otra puse ir finansiālā, jo šobrīd, ja skolotājs strādā lielu slodzi, viņš saņem adekvātu atalgojumu, bet, ja slodze samazināsies, atalgojums automātiski kritīsies. Daži pirmspensijas vecuma skolotāji varbūt ir gatavi saņemt mazāku atalgojumu, lai nedaudz atpūstos, taču tā noteikti ir neliela daļa, vērtēja Priedīte. 

Aptaujas dati rāda arī pozitīvas iezīmes, piemēram, ka skolotāji turpina mācīties, piedalās kursos un lekcijās, lai profesionāli augtu. Tāpat skolotāji norāda, ka vēlētos turpināt profesionālu pilnveidi digitālajā jomā. Pedagogi ir gatavi izmantot tehnoloģijas un redz, kā tas padara viņu darbu efektīvāku. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt