Latvijas radio raidījumā “Ģimenes studija” saruna par jauniešu labbūtību Latvijā.
Labbūtība ir jauns termins, agrāk tika lietots termins - labklājība.
Termins "labbūtība" ietver ētisko un ekonomisko dimensiju – kas ir laba dzīve, kādus labumus tas apmierina, indivīdu vēlme, resursu, tiesību, iespēju pieejamība.
Latvijas jauniešu labbūtība
Latvijas bērnu labklājības tīkls kopā ar kolēģiem Lietuvā un Igaunijā veica pētījumu pusotra gada garumā par jaunieši labbūtību septiņās dažādās jomās.
“Secinājumos var saprast, ka Latvijā jāveic uzlabojumi visās pētītajās jomās,” uzskata Mārtiņš Šteins.
Šo rādītāju vērtējums ir nozīmīgs visai sabiedrībai, bet jaunieši ir tā sabiedrības daļa, kuros jāiegulda jau šodien, lai valsts turpinātu attīstīties, uz jauniešiem liek daudz cerību valstiskā līmenī.
Pētījuma koordinatore Daiga Eiduka uzskata, ka svarīgi, ka Latvijā runājam par labbūtību, ka nerunājam tikai par materiālo nodrošinātību. Svarīgi runāt par jomām, kurās ir problēmas. Svarīgi salikt kopā bērnu un jauniešu labbūtību periodā, kad viņi mācās un attīstās, tā saprotot, kādas būs jauniešu zināšanas, attieksmes, prasmes nākotnē.
Svarīgi mērķtiecīgi skatīties un uzlabot jomas, kuras nefunkcionē.
Projektā ir izdarīta ārējā diagnoze, ir jāskatās ciešāk iemesli, kāpēc kas nefunkcionē. Nopietns signāls bija, ka liela daļa projektā aptaujāto jauniešu uzskata, ka viņiem nav atbalsta ne ģimenē, ne sabiedrībā.
Šajā pētījumā izzina arī emocionālu noskaņu jauniešu vidū. Ja jauniešu vecumā noskaņojums ir nospiedošs, tad varam domāt, kādi šie rādījumi būs tad, kad jaunieši būs brieduma gados.
Pētījumā jaunieši atzīst, ka viņiem nav laika veidot romantiskas attiecības, tas ir satraucoši, jo jādomā – uz ko varam cerēt nākotnē. Emocionālā labsajūta ir svarīga.
Sociālā nevienlīdzība
Latvijā sociālā nevienlīdzība ir augsta. Ceturtā daļa bērnu dzīvo ģimenēs ar nepietiekamiem materiāliem ienākumiem. Tie ir vairāk nekā 80 tūkstoši bērnu, kas dzīvo ģimenēs, kurās nav iespējams realizēt savu potenciālu nākotnē. Ir ievērojams skaits bērnu, kuriem nevar nopirkt drēbes, viņiem nav savas istabas vai tā ir neremontēta un dzīves vide neveicina labsajūtu.
Ja bērns dzīvo ģimenē, kur vecāki katru dienu cīnās par izdzīvošanu, tas atstāj nospiedumu.
Ceturtā daļa jauniešu atlikuši ārsta apmeklējumu, lai segtu citus izdevumus.
Tie ir satraucoši secinājumi arī tāpēc, ka zinātnieku pētījumi liecina - dzīves ieradumi pārmantojas no paaudzes paaudzē.
Pašvaldībās ir izveidoti valsts atbalstīti dienesti un personāli, bet tie nedarbojas ne attiecībā uz veciem cilvēkiem, ne jauniešiem, uzskata deputāts Mārtiņš Šteins.
Arī nodrošināti apstākļi ne vienmēr ir labbūtības pamatā. Vecāku un bērnu attiecības ģimenē nav korelācijā ar labklājību, bet nepietiekams kopā pavadīts laiks, vecāku paaugstinātas gaidas un citi aspekti ietekmē vairāk. Darba spēka kvalitātes ziņā Eiropā daudz runā par indivīda atbildību tikt galā ar savām problēmām.
Domājot par nākotnes perspektīvām, jādomā, cik atvērti esam sabiedrībā - ko darīs, kādas vērtības izvēlēsies mūsu jaunieši, kuri auguši ārpus Latvijas.
