Pētījuma mērķa grupa bija 18 līdz 25 gadus veci jaunieši, tika noskaidrots, kā viņi saprot ģimenes jēdzienu, arī tēmas, kas saistās ar seksuālo un reproduktīvo veselību, vai zināšanu ir pietiekoši un kā tas funkcionē. "Tas, ko es nolasīju – var būt labāk. Pēc jauniešu vērtējuma – viņi nesaņem no skolas to, kas nepieciešams un vajadzīgs," Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" skaidroja pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Biedrības "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle šo jauniešu neizglītošanu saista ar aizņemto laiku – nav laika runāt ar jauniešiem par viņiem svarīgām tēmām.
"Mūsu skolu sistēma nenodrošina to, kas jauniešiem nepieciešams. Jaunieši arī uzsvēra, ka šāda informācija nepieciešama daudz agrāk, jau no 11–12 gadiem.
Viens no jauniešu jautājumiem, ko jaunieši grib no pieaugušajiem, ir – dalīšanās ar pieredzi. Bērni grib sarunāties; ja vienīgais objekts ir telefons, tad mēs jau kaut ko esam nokavējuši. Jārunā ar bērnu, kopš bērns ienāk ģimenē, tad nebūs robežu un barjeru," skaidroja Ķelle.
Veselības mācība skolās ir tēma, par kuru diskutē 15 gadus. Ķelle arī akcentēja, ka, gatavojoties vēlēšanām, tikai vienas politiskās partijas programmā ir jautājums par veselības mācību.
Kaktiņš skaidro, ka šīs situācijas objektīvais pamats ir saistīts ar sabiedrības demogrāfijas struktūru – "veco paliek vairāk, vēlēšanu rezultātu visvairāk nosaka "sirmās galvas", vecāki un bērni ir sekundārāki."
Ķelle pauž, ka situācijas uzlabošanai ir apvienojušās nevalstiskās organizācijas, tai skaitā arī ārsti, "mums ir doma turpināt sarunu, mācīties citus veidus, lai varētu pārliecināt, kas ir svarīgi. Šodien viss ir "uz papīra", veselības pētījuma dati varētu iezīmēt citu situāciju''.
"Izglītības procesā seksualitātes tēma ir iztrūkstoša, nav mūsdienīgu mācību materiālu. Sagaidīt, ka skolotājs paralēli mācību priekšmetiem atradīs laiku, lai meklētu resursus, kā bērnam saprotamā valodā stāstīt šīs tēmas, tas ir sarežģīti," situāciju raksturoja Ķelle.
