Labrīt

Izrādē "Dzīves DārgAkmentiņi" Rēzija Kalniņa vēlas atgādināt par brīnišķigām lietām dzīvē

Labrīt

Ārzemēs notiesātie pilsoņi reti grib sodu izciest Latvijā

Skolēnu attiecības klases kolektīvā. Pētījuma datus vērtē Nils Sakss-Konstantinovs

Pētījums: 57% Latvijas skolēnu klasē saskārušies ar ņirgāšanos un izjutuši atstumtību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Lielākā daļa (57%) Latvijas skolēnu pēdējā gada laikā savā klasē saskārušies ar ņirgāšanos un izjutuši atstumtību, bet katrs trešais (36%) saskāries arī ar agresiju no klasesbiedru puses, atklāj ''ZZ Čempionāta'' un pētījumu centra SKDS veiktais pētījums par Latvijas skolēnu iekļaušanos klases kolektīvā. Speciālisti uzsver faktu, ka bērni jūtas nedroši konkrētā vidē - pieaugušo organizētā vidē, tāpēc arī sagatavots materiāls pedagogiem par saliedētības stiprināšanu klašu kolektīvos.

Pieaugušo organizēta vide

Pusaudžu resursa centra vadītājs, psihoterapeits Nils Sakss Konstantīnovs Latvijas Radio raidījumā “Labrīt” pauž, ka “pētījums uzrāda tendences, kuras nojautām”, bērni runā par vardarbību, jūtas atstumti un izolēti.

Nepatīkama tendence – vairāk nekā puse jauniešu pētījumā norāda, ka jūtas izolēti un vientuļi. Iemesli tam būs dažādi, bērniem un pusaudžiem kopumā mentālā veselība nav laba.

"Mums Latvijā ir mentālās veselības problēmas gan pusaudžiem, gan pieaugušajiem."

Arī mobings ir vairāk izplatīts.

Problēmas izpaužas noteiktā vidē, piemēram, skolā, šo vidi organizē pieaugušie. “Tāpēc būtu jāskatās uz visiem iesaistītajiem,” pauž psihoterapeits.

“Zinām droši, ka tiem bērniem, kuriem problēmas ģimenē, būs problēmas skolā. Labā ziņa – ja klasē ir pietiekami spēcīgs kolektīvs, skolotāji, tad šī vide var kļūt par atbalstu bērnam, kuram ir problēmas ģimenē.” Kā labu piemēru psihoterapeits min '''ZZ Čempionātus'' klases saliedēšanai.

Vairāk nekā puse saskārušies ar ņirgāšanos, agresivitāti, teikts pētījumā, bet Nils Sakss-Konstantīnovs norāda, ka “nevajag arī izdarīt pārsteidzošus secinājumus, piemēram, puikas saķeras skolas gaitenī, tas nenozīmē, ka viņi jāved pie speciālista.” Šīs negatīvās izpausmes notiek dažādu iemeslu dēļ – mācību stress, materiālā nevienlīdzība un citi stresu radoši faktori.

No mentālās veselības pētniecības kopumā zināms, ka lielākais risks bērnam ir sociālās nevienlīdzības situācija, norāda psihoterapeits.

Tradicionāli zēniem problēmu ir vairāk un vieglāk redzamas; nav pamata domāt, ka meitenēm ir mazāk grūtību, bet tās ir grūtāk pamanāmas.

“Par šo problēmu ir jārunā, mēs runājam par fizisko veselību, bet mentālā veselība ir tikpat svarīga kā fiziskā,”aicina psihoterapeits.

Runāšana ir veids, kā jau mazināt lielu daļu risku. Ir daudz lietu, ko ģimene un skolotāji var darīt. Piemēram, miegs, fiziskās aktivitātes lieliski ietekmē pusaudžu mentālo veselību. Noteikti var stiprināt klases kolektīvu, tas palīdz mazināt lielākus riskus.

Pētījuma rezultāti

SKDS dati. Latvijas skolēnu iekļaušanās klases kolektīvā
00:00 / 00:00
Lejuplādēt
Vairāk nekā puse jeb 57% Latvijas skolēnu atzīst, ka pēdējā gada laikā ir saskārušies ar ņirgāšanos, kas izpaudusies kā apvainojumi un/vai pazemojumi no klasesbiedru puses.

 

Tikpat daudz skolēnu (57%) pēdējā gada laikā jutušies atstumti - ignorēti vai izolēti - no klases kolektīva.

Katrs trešais (36%) skolēns klasē ir sastapies ar agresivitāti, kas izpaudusies kā kaušanās, grūstīšanās, kniebšana, draudēšana, iebiedēšana vai kliegšana. Katrs ceturtais (25%) no klasesbiedriem piedzīvojis arī aizskaršanu virtuālajā vidē jeb kibermobingu - izķēmotas personīgās bildes tīmeklī, saņēmis aizvainojošas īsziņas, riebīgus vai rupjus komentārus vai pat draudu vēstules.

Pētījums arī atklāj, ka zēnu vidū biežāka ir fiziskā vardarbība, bet meiteņu vidū - psiholoģiskā. Pēdējā gada laikā puikas biežāk saskārušies ar ņirgāšanos (67%) un agresivitāti (51%), savukārt meitenes biežāk jutušās atstumtas klasesbiedru vidū (60%).

Pētījuma rezultāti liecina, ka skolēni savas zināšanas par dažādiem vardarbības veidiem (sociālā atstumtība, mobings, kibermobings, bulings) un to izpausmēm novērtē labāk, nekā bērnu zināšanas vērtē vecāki. Piemēram, 84% skolēnu zina jēdziena mobings nozīmi, bet tikai 63% vecāku uzskata, ka viņu bērni saprot, ko nozīmē šis termins.

Izstrādā "Skolotāja rokasgrāmatu"

Lai vēl vairāk stiprinātu saliedētību klašu kolektīvos, ''ZZ Čempionāta'' organizatori sadarbībā ar pedagoģijas ekspertiem ir izstrādājuši "Skolotāja rokasgrāmatu" - profesionālu palīgmateriālu, kas audzinātājam palīdzēs izprast procesus klasē un uzlabot kopējo atmosfēru un motivāciju, veidojot klasi par komandu. Palīgmateriāls iekļauj teoriju, praktiskos darba uzdevumus un darba lapas, kā arī ieteikumus diskusijām un situāciju analīzei, kuru izstrādē piedalījās arī pusaudžu psihoterapeiti.

Palīgmateriāls būs bez maksas pieejams ikvienam skolotājam.

Par grāmatas iegūšanu savā īpašumā skolotāji ir aicināti sazināties ar ''ZZ Čempionāta'' pārstāvjiem, rakstot uz [email protected].

Pētījums veikts sadarbībā ar pētījumu centru SKDS laikā no 2020. gada 21. janvāra līdz 3. februārim. Tajā ar e-klase.lv starpniecību aptaujāti 1113 7.- 12. klašu skolēni, kā arī 554 vecāki ar bērniem, kuri iet skolā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti