Īstenojot kampaņu "Redzi, redzi, saredzi!", no šī gada pavasara līdz pat oktobrim veikts redzes skrīninga pilotpētījums, lai noskaidrotu, vai 1. un 2. klases bērnu redze atbilst normai. Pētījuma ietvaros tika veikts redzes skrīnings bērniem, kā arī vecāku aptauja, lai noskaidrotu vecāku zināšanas un izpratni par redzes veselības jautājumiem.
Doma veikt pētījumu radās pandēmijas laikā, kad mācības skolēniem notika attālināti.
Noskaidrots, ka 53% bērnu pirms skolas uzsākšanas veikta redzes pārbaude. Iespējams, daļa vecāku domā, ka ar bērnu redzi viss ir labi, jo bērns nesūdzas.
Latvijā ir reģioni, kur nav pieejami speciālisti bērnu redzes pārbaudēm, ir vecāki, kuri nezina, kur pārbaudīt bērna redzi, un ir arī citi iemesli, kāpēc bērnu neved pie ārsta, skaidroja kampaņas iniciatrore Marta Siliniece.
Valstī pēc likumdošanas pirmā profilaktiskā redzes pārbaude bērnam ir 13–24 mēnešu vecumā, lai saprastu, vai ir problēmas, par kurām jāuzņemas izteiktākas rūpes, otra pārbaude trīs līdz četru gadu vecumā, nākamā pārbaude pirms skolas sešu līdz septiņu gadu vecumā, teica Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas acu ārste Rometa Valtere.
Vecāki bieži domā, ka, ja bērnam būtu redzes problēmas, viņi sūdzētos par tām, bet tā nav. Lielāki bērni neteiks, ka ir problēmas ar redzi, jo, piemēram, nevēlēsies nēsāt brilles.
Tāpat lielai daļai vecāku nav informācijas, kur bērnam var veikt redzes pārbaudes. 47% vecāku uzskata, ka bērnus, kuriem ir brilles, citi bērni izsmej.
Apsveicami, ka vecāki ar bērniem mājās pārrunā redzes saudzēšanas jautājumus (67%), teica Sileniece.
Ceturtajai daļai bērnu redze neatbilst normai, teikts pētījumā, bet daktere Valtere to nevēlas komentēt, jo pētījumā aptaujāto skaits ir neliels. Ārste arī saskārusies ar situācijām, kad vecāki bērnus ar redzes problēmām pie ārsta aizved novēloti, jo redzes korekcija jau ir nokavēta. Obligātās redzes pārbaudes bērniem līdz skolas vecumam būtu jāievēro noteikti, skaidro ārste.
Privātās pamatskolas "Domdaris" latviešu valodas un literatūras skolotāja Laura Ražinska pauda, ka skolas bērniem ir novērojusi problēmas ar redzi, kas liedz rakstīt kvalitatīvi vai redzēt uz tāfeles. Ir gadījumi, kad bērns sūdzas par galvassāpēm, izrādās, ka bērnam ir redzes problēmas. Skolā domā par labu apgaismojumu, digitālais piedāvājums ir pārdomāts, bērni ikdienā nedrīkst izmantot mobilos tālruņus, kas mazina redzes noslogojumu. Bērniem, kuriem nepieciešams atbalsts, pielāgo mācību vidi viņu redzes prasībām.
Redzes higiēna ir ļoti svarīga, pieaugušajiem jādomā, kādu priekšzīmi rāda bērniem.
Redzes pedagogi konsultē vecākus, dodot vadlīnijas bērniem redzes higiēnai ikdienā, mācot attālumus, pārtraukumus darbībās, dodoties dabā, mainot nodarbes, informēja Valtere.
Pētījumā atklājies, ka sešu septiņu gadu veci bērni aptuveni līdz stundai pavada pie viedierīcēm, ir vecāki, kuri nezina, cik daudz laika bērns pavada pie viedierīcēm. Vadlīnijas redzes higiēnai ir visā pasaulē, iesakot, ka redze ik pa laikam ir jāatpūtina.
Ārste akcentēja, ka sliktu redzi var apkārtējie nepamanīt. Simptomi – biežas galvassāpes, redzes miglošanās, miega problēmas.
Skolas vecuma bērniem nepieciešams reizi divos gados apmeklēt acu ārstu. Līdz 18 gadiem bērniem ir valsts apmaksātas vizītes pie acu ārsta.
