"Joprojām daudzi no mums, izdzirdot vārdu seksualitāte, domā tikai par vienu. Seksualitāte – tātad runājam par seksu. Aizmirstot to, ka šis jēdziens ietver plašāku izpratni. Tā ir ļoti nozīmīga mūsu dzīves daļa, par to noteikti ir vērts domāt un runāt," vērtēja biedrības "Papardes zieds" vadītāja Iveta Ķelle.
Jēdziens "seksuālā un reproduktīvā veselība" iekļauj ģimenes plānošanu un kontracepciju, abortus, mātes un jaundzimušā veselību, neauglības problēmas un, protams, ļoti plašo jēdzienu – seksuālā veselība, skaidroja Lazdāne.
"Seksuālā veselība ir seksuāli transmisīvās slimības, seksuālā vardarbība un daudzi dažādi aspekti, kas padara šo jēdzienu – seksuālā un reproduktīvā veselība – tiešām ļoti komplicētu," viņa atzina.
Vienlaikus profesore uzsvēra, ka Latvija šī jautājuma izpētē ir ļoti labā situācijā, jo ir daudzas valstis, kurās pētījumu šajā jomā nav, bet Latvijā jau 1998. gadā tika veikta pirmā aptauja, un līdzīgi dati ievākti arī 2003. un 2011. gadā. 2020. gadā tika pieņemts lēmums atkārtot šo pētījumu.
"Veselības ministrija piekrita tam, ka ir nepieciešami dati, ir jāsaprot, kas notiek Latvijā seksuālās un reproduktīvās veselības jomā," norādīja Lazdāne.
"Ir jautājumi, kurus mēs, protams, varam redzēt no oficiālās veselības statistikas. Piemēram, cik bērniņu ir piedzimuši. To mēs varam saprast. Bet ir jautājumi – cik jūs esat apmierināti ar savu seksuālo dzīvi? Neviena statistika neatbildēs uz šādu jautājumu. Vai jūs esat apmierināta ar kontracepciju, ko lietojat? Cik apmierināti jūs esat ar veselības aprūpes pieejamību?" viņa skaidroja.
Pētījums tika uzsākts jau 2020. gadā, taču Covid-19 pandēmijas dēļ tika atlikts. Tagad darbs atkal tiek atsākts. Šāda veida dati ir ļoti nepieciešami, lai atbildīgās iestādes spētu uzlabot veselības aprūpi, izglītības pieeju, sabiedrības informētību.
"Es gribētu lūgt visus tos iedzīvotājus, kuriem mājās ir pusaudži, 15–19 gadu veci, ja pie jūsu durvīm piezvana intervētājs, lūdzu, neatsakiet, bet iedrošiniet to pusaudzi," aicināja Lazdāne.
"Interviju aizpilda cilvēks pats, intervētājs nekādā gadījumā pats neintervē, skaļi neko nevaicā. Intervētājs tur ir tāpēc, ja gadījumā rodas kāds jautājums. Kāpēc es to tā lūdzu, speciāli izceļot tieši šo grupu? Tāpēc, ka diemžēl uz šo brīdi 15–19 gadu grupai iet visgrūtāk, vislielākais atteikuma procents ir tieši šajā grupā," viņa skaidroja.
Profesore uzsvēra, ka pētījumā ļoti noderētu, ja vecāki iedrošinātu jauniešus atbildēt atklāti. Anketas ir pilnīgi anonīmas. Lai iegūtu reprezentatīvus datus un ievērotu nejaušības principu, pētījuma metodoloģija neļauj anketas aizpildīšanai pieteikties pusaudžiem pašiem.
Aicinājumam pievienojās arī Ķelle, uzsverot, ka dati ļautu aktīvāk pieprasīt izmaiņas izglītībā, lai jauniešiem būtu iespēja apgūt veselības pratību.
"Ja mēs uzzinām to, kāda tad ir tā jauniešu veselības pratība seksuālajā un reproduktīvajā veselībā, tas mums dod papildu iemeslu uzstājīgāk pieprasīt veselības pratību [skolās]. Ja mums nav šīs informācijas un datu, atkal esam tajā pašā vietā, kurā esam daudzus gadus, kad ierēdniecība un politiķi saka – bet mums taču viss ir kārtībā," skaidroja Ķelle.
