Daudzas lietas darām ļoti, ļoti precīzi. Autobusu, vilcienu un lidmašīnu atiešana un pienākšana notiek ļoti precīzi. Skolā un bērnudārzā mācības sākas un beidzas konkrētā laikā ar minūtes precizitāti. Leļļu teātra izrāde notiek noteiktā laikā, arī uz dzimšanas dienas ballīti jāierodas precīzi. Šī precizitāte nebūtu iespējama bez pulksteņa.
Kā dzīvoja senāk, kad nebija pulksteņu? Kā senāk ganiņš, kurš ganīja govis, zināja, kad tās jādzen mājā? Izrādās, tad arī bija savs pulkstenis – saule.
Laika mērīšana senatnē
Kamēr nebija izgudroti pulksteņi, galvenais laika mērītājs bija saule. No saules lēkta līdz rietam, pirms saules, pēc saules – tas bija laika mērīšanas veids. Laika precīzākai noteikšanai mērīja ēnu, gan savu, gan dažādu priekšmetu un koku (ēna visīsākā ir pusdienas laikā) gan skatījās, cik augstu debesīs bija redzama saule.
Saules pulkstenis
Saules pulksteņi ir seno ēģiptiešu izgudrojums. To ir vienkārši pagatavot, pamēģiniet: uz kādas virsmas – koka, šķīvja vai uz papīra - izveido apli, sadala to 12 vienādās iedaļās, kā parastam pulkstenim. Apļa vidū var ielikt plastilīna pikucīti, tajā iespraust zīmuli vai kociņu. Ja apli veido no papīra, tad var izmantot otrādi apgāztu puķu podu, poda caurumā iesprauž kociņu vai zīmuli, uz tā uzmauc izveidoto papīra apli. Tad šis ''pulkstenis'' jānoliek saulē un jāskatās kociņa ēna tieši pusdienas laikā, kad pulkstenis ir 12. Tātad tur, kur ēna būs pulksten 12, tur saules pulkstenim jāuzraksta rādītājs 12.
Tā saulainā dienā laiku būs iespējams noteikt ļoti precīzi.
Ūdens pulkstenis
Paņemiet plastmasas ūdens pudeli, tās korķī izveido nelielu caurumiņu, piepildiet pudeli ar ūdeni, apgāziet to otrādi, nostipriniet pudeli tā, lai ūdens brīvi tek vai pil (atkarībā no cauruma lieluma) no pudeles. Tā kā jums ir pieejams mūsdienu pulkstenis, uzņemiet laiku, cik ilgā laikā ūdens no pudeles iztecēs.
Šo eksperimentu ieteicams veikt vannas istabā.
To pašu var darīt citā veidā. Vienā traukā ielej ūdeni, otrā traukā izveido nelielu caurumiņu un ieliek ūdenī, gaida, kad trauks piepildīsies ar ūdeni, nosaka, cik ilgā laikā tas notika.
Smilšu pulkstenis
Smilšu pulkstenis esot izgudrots sen, vairāk nekā pirms 2000 gadiem.
Tā darbošanās princips ir vienkāršs – divi kopā savienoti trauki, tajos iebērtas sausas smiltis, mēra, cik ilgā laikā no viena trauka otrā smiltis pārbirst.
Šādu pulksteni vari pagatavot pavisam vienkārši. Būs nepieciešamas divas vienādas, nelielas pudeles (labāk stikla, tās būs stabilākas), smiltis vai manna, vai kāds cits smalks un labi birstošs materiāls, līmlente. Vienas pudeles korķī izveido nelielu caurumiņu, pudelē ieber mannu, uzskrūvē korķi, tam pretī noliek otru pudeles kakliņu bez korķa, abas pudeles savieno ar līmlenti. Noliek kopā savienotās pudeles ar tukšo pudeli apakšā un uzņem laiku, cik paies, kamēr manna pārbirs no vienas pudeles otrā. Pievienojot vai noņemot nost mannu, var izveidot pulksteni, kurā manna pārbirs, piemēram, precīzi vienā minūtē.
Sveču pulksteņi
Senāk tumšajos vakaros dedzināja skalus un sveces. Ar to arī varēja mērīt laiku, jo aptuveni bija zināms, cik ilgi deg svece vai skals. Šobrīd veikalos ir nopērkamas sveces, uz kurām ir atzīmēts stundu pulkstenis, cik ilgi tās degs, vai sveces ražotājs norādījis sveces degšanas laiku. Arī jūs varat izveidot sveču pulksteni. Te gan būs vajadzīga pieaugušo klātbūtne, jo jādarbojas ar uguni. Lai pārliecinātos, cik ilgā laikā izdeg visa svece vai viens centimetrs sveces, būs jāmēra svece un jāuzņem laiks, cik ilgi svece deg, tad uz sveces var izdarīt atzīmes, izveidojot sveču pulksteni.
Jūsu ģimenes pulksteņu vēsture
Noskaidrojiet, cik un kādi pulksteņi ir jūsu mājā, kurš no tiem ir visvecākais.
Vai zināt, kas ir kabatas pulkstenis, modinātājpulkstenis, rokas pulkstenis, sienas pulkstenis, pulkstenis ar dzeguzi, kamīna pulkstenis, pulkstenis gredzenā, mehāniskais pulkstenis, elektroniskais pulkstenis un citi?
Ja mājā atrodat kādu mehānisku pulksteni, kurš vairs nav nepieciešams, izjauciet to, lai apskatītu pulksteņa mehānismu. Tajā jūs atradīsiet daudz zobratu, kas darbojas, viens otru griežot.
Izmēģiniet, kā darbojas zobrati! Izprintējiet zobratu attēlus. Pielīmējiet attēlus uz stingra kartona un izgrieziet zobratus. Divus izgrieztos zobratus noliek blakus tā, lai tie būtu sazobē, katra zobrata vidū iesprauž spraudīti. Tad pamēģiniet, kā zobrati darbojas – griež lielo zobratu, tas līdzi griezīs mazo. Vērojiet, cik ātri kustas lielais zobrats, cik mazais!
Par pulksteņiem sauc arī zvanus, kādreiz pēc baznīcas zvana skaņām varēja noteikt laiku. Baznīcas torņos bieži redzami pulksteņi, to mehānismi darbojas tāpat kā mehāniskais rokas pulkstenis, tikai baznīcas pulksteņa mehānisms ir daudzreiz lielāks.
Latviešu tautas pasakās par pulksteni sauc arī cilvēka sirdi.
Pulksteņi dabā
Augu valstī ir pulkstenīšu dzimta (Campanulaceae). Lakstaugu, reti nelielu krūmu vai koku dzimta. Pulkstenīšu dzimtas ziedi visbiežāk ir zvanveidīgi vai piltuvveidīgi. Pasaulē zināmas ap 950 pulkstenīšu sugas. Latvijā ir 11 sugas. Vairāk par pulkstenīšu dzimtu lasi šeit. Sniegpulkstenītes jau gan jūs noteikti pazīstat!
Raksta pirmpublicējums 2017. gada martā.
