Ģimenes studija

Sintija Lazdiņa grāmatā apkopojusi 70 sieviešu dzemdību pieredzes stāstus

Ģimenes studija

Kas vecākiem jāzina par drošu zīdaiņa miegu?

Pedagogu emocionālā vardarbība pret skolēniem: kā rīkoties vecākiem šādas situācijās

Pedagogu emocionālā vardarbība pret bērniem skolā. Kā rīkoties vecākiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Pilnveidotā satura “Skola 2030” vadmotīvs vēsta, ka fiziski un emocionāli droša vide ir priekšnoteikums tam, lai bērns varētu veiksmīgi apgūt jaunas prasmes un zināšanas, un skolotāju uzdevums ir šādu vidi nodrošināt. Kā rīkoties vecākiem situācijās, ja rodas aizdomas, ka pret bērnu izglītības iestādē ir vērsta emocionālā vardarbība, Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” diskutē speciālisti.

"Ģimenes studija"

"Ģimenes studija"

Izgaismo pieredzi un viedokļus par aktuālām ģimenes attiecību, veselības un izglītības tēmām.

Klausies podkāstā sev ērtā laikā un šādās lietotnēs - Spotify, Apple, Google . Jauna epizode katru darba dienu. Epizodes garums 50 minūtes.

Uztrauc, cik daudz ir emocionālas vardarbības, cik daudz nesapratnes, noguruma, attālināto mācību ietekmes, nervozākas situācijas ģimenē un skolā, –

emocionālo situāciju mācību iestādēs raksturo Rīgas 75. vidusskolas direktores vietniece un pedagoģe Aisma Baltiņa.

Prakse rāda, ka īpaši mazāki bērni uz ārēju signālu reaģē kā uz apdraudējumu sev, piemēram, skolēnam nepatīk skolotājas balss, pauž Rīgas 64. vidusskolas psiholoģe Daina Žurilo. Skolotāja izaicinājums ir strādāt ar vecākiem caur bērniem, bērns no skolas nes uz mājām informāciju. Ir situācijas, kad pedagogs var netikt galā ar savām emocijām. Katra situācija ir atšķirīga.

Baltiņa uzsver, ka, neizzinot skolotāja viedokli, vecāki nevar uzticēties tikai bērnam, jo, iespējams, ka bērns nav visu sapratis vai visu pastāstījis vecākiem.

Bērnu sūdzību gadījumos vecākiem jāvēršas pie skolotāja. Ja pedagogs ir noraidošs, tad jāmeklē skolā cilvēki, ar kuriem runāt – atbalsta personāls, skolas vadība,

pauž Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Evija Rācene.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Platonovs skaidro, ka no visiem sūdzību gadījumiem apmēram 15% situācijas apstiprinās. Sūdzības izskata, katrā gadījumā iesaistot nepieciešamo atbildīgo loku. Pieredze ar sūdzību iesniedzējiem un iestāžu vadību ir dažāda.

Vienmēr mudina situāciju vispirms risināt skolā, tikai tad vērsties pēc palīdzības valsts institūcijās. Elementāras sarunas starp vecākiem un pedagogiem bieži pietrūkst.

Katras skolas mājaslapā ir pieejama informāciju par izstrādāto kārtību konfliktu risināšanā skolā, padomu dot Baltiņa.

Vecāki arī bieži nevēlas skaidrot situāciju, jo baidās par atriebi bērniem un kašķīgās mammas slavas iegūšanu. "Skola 2030" eksperte Liene Rolanda  atbalsta vecākus, aicinot atcerēties, ka “svarīgākais ir bērns, vecākiem jāmeklē labākais risinājums bērnam.”

Platonovs, runājot par konflikta situācijām, skaidro, ka bieži aktualizē skolotāju profesionālo kompetenci.

Ja mamma nejūtas saklausīta konkrētajā mācību iestādē, jāvēršas pie iestādes dibinātāja, tad tālāk pie valsts iestādēm. Izglītības likumā ir apstiprināta izglītības iestādes dibinātāja atbildība par iestādē notiekošo.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti